Burovs izdevis rīkojumu, kurš, viņaprāt, ļauj pārstrukturizēt pašvaldības finanses

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) izdevis rīkojumu, kurš, pēc viņa teiktā, ļauj pašvaldības finanšu plūsmu pārstrukturizēt tā, lai uz aizvadītā gada budžeta bāzes īstenotu šogad plānotos darbus.

Burovs žurnālistiem šodien pastāstīja, ka pēdējo politisko notikumu gaismā esot skaidrs, ka pieņemt pašvaldības 2020.gada budžetu tikai ar viņa frakcijas balsīm nav iespējams, tādēļ viņš izdevis rīkojumu, ar kuru tiek regulēts izpildvaras darbs līdz budžeta pieņemšanai.

Kā skaidroja Rīgas domes Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Rakstiņš, likums par pašvaldību budžetiem nosaka, ka ja domei nav pieņemts šī gada budžets, tās izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu nu aizvadītā gada izdevumiem, ar noteikumu, ka pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apmērs.

Tā rezultātā, ņemot par pamatu likumu par budžetu un finanšu vadību, izdots rīkojums, ka dome finansēs tikai tās programmas, kuras tika īstenotas jau pagājušajā gadā un pašvaldībā uzskata, ka tas ļauj arī paaugstināt algas, piemēram, bērnudārzu pedagogiem, veikt ceļu remontdarbus un citas lietas, jo tās jau esot nodrošinātas arī pērn.

"Pērn mūsu izdevumi bija 1,050 miljardi eiro, bet šogad tie tika plānoti 1,063 miljardi eiro apmērā, kas nozīmē, ka mums bija jāatliek izdevumi 13 miljoni eiro apmērā," skaidroja Rakstiņš, norādot, ka nauda atlikta uz dažu jauno programmu un aizkavējušos ES līdzfinansēto projektu realizācijas rēķina.

Piemēram, patlaban līdzekļi 800 000 eiro apmērā netiks paredzēti Rīgas filmu fondam, taču ārvalstu filmu veidotāji šim finansējumam varēs pieteikties, plānojot, ka nauda tiks izmaksāta pēc budžeta pieņemšanas. Tāpat līdzekļi divu miljonu eiro apmērā parku atjaunošanai un 300 000 eiro piesārņoto vietu revitalizācijai tikšot piešķirti tikai pēc budžeta apstiprināšanas.

Vienlaikus Burovs norādīja, ka rīkojumā ir iekļauts punkts, ka domei jāfinansē ieceres, kas saistās ar Rīgas skolēnu dalības nodrošināšanu gaidāmajos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, tādēļ būs iespējams uzsākt Esplanādes parka atjaunošanu, jo tā ir viena no pasākumu norises vietām.

Mērs skaidroja, ka šis rīkojums ļauj palielināt algas sociālajiem aprūpētājiem, nodrošināt veselības apdrošināšanu interešu izglītības pedagogiem, turpināt ielu remontus un citus darbus, kam nauda paredzēta vien šī gada budžeta projektā.

Daļa no iniciatīvām, piemēram, algu pieaugums izglītības iestāžu medicīniskajiem darbiniekiem un bērnudārzu, kā arī sociālajiem aprūpētājiem, esot ieviestas jau ar 1.februāri.

Rīgas domes izpilddirektoram uzdots izvērtēt iespēju nodrošināt veselības apdrošināšanas polises arī interešu un profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem 2020.gadā, nepārsniedzot pagaidām nepieņemtā budžeta projektā noteikto apjomu. Domei vēl būs jālemj par bērnu piedzimšanas pabalsta palielināšanu līdz 250 eiro.

Kopumā pašvaldībā skaidro, ka līdz ar rīkojuma izdošanu domes iestādes drīkst veikt veikt iepirkuma procedūras un nodrošināt konkursu norisi, bet nedrīkst slēgt līgumus budžeta programmās, kuras nebija apstiprinātas pašvaldības 2019.gada budžetā. Vienīgais izņēmums paredzēts Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana.

Ja kapitālsabiedrībām un nodibinājumiem, kuri saņem pašvaldības dotāciju, plānotie izdevumi pārsniegs pērnā gada finansējumu, tie būs jāieplāno 2020.gada 2.pusgadā. Pašvaldības budžeta iestādēm un aģentūrām nebūs tiesības uzņemties jaunas saistības Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai, ja projekta līdzfinansējums pārsniegs 100 000 eiro.

Rīkojumā arī noteikts, ka Finanšu departamentam būs tiesības parakstīt aizņēmuma pieprasījumus un aizņēmuma līgumus, ja tiks saņemta Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes aizņēmumu atļauja.

Burova rīkojums nav saskaņots nedz ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstībās ministriju, nedz arī Finanšu ministriju, taču domes vadība un finansisti ir pārliecināti, ka likums šādā veidā pārkāpts netiek.

Jau ziņots, ka partija "Saskaņa" un deputātu bloks "Rīgai", kuri kopā ar GKR līdz šim veidoja domes koalīciju, jau janvārī paziņoja, ka budžetu neatbalstīs, kamēr Burovs ieņems domes priekšsēdētāja krēslu.

Rezultātā nozaru departamentu budžetu pieņemšanai deputātiem uz sēdēm bija jāsanāk vairākkārt, jo regulāri trūka kvoruma lēmumu pieņemšanai.

Pēc tam, kad visu departamentu un to pakļautībā esošo iestāžu budžeta pieprasījumi tika atbalstīti, Burovs uzticēja visās nozaru komitejās izskatīt arī kopējo 2020.gada budžeta projektu, taču kvoruma trūkuma dēļ neviena no sēdēm tā arī nenotika.

Uz Finanšu un administrācijas lietu komiteju deputāti gan sanāca, taču pēc "Saskaņas" rosināta balsojuma jautājums par budžetu no darba kārtības tika izslēgts.

Līdz ar to, līdz šim tas nav izskatīt un pieņemts nedz Finanšu komitejā, nedz arī Rīgas domes sēdē.

Rīga ir vienīgā pašvaldība valstī, kura līdz šim vēl nav apstiprinājusi savu 2020.gada budžetu.