Iespējamās ārkārtas vēlēšanas Rīgā atklāj partiju vājās vietas

Neierastā situācijā nonākušas vēl nesen viena otru papildinājušās partneres - Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR). Attiecībām pasliktinoties, tās iespējamajās ārkārtas vēlēšanās kandidēs atsevišķi, bet, ņemot vērā, ka abu partiju lokomotīves aizvadītā gada pavasarī ievēlēja Eiropas Parlamentā, tām jāmeklē citi vēlētājam tīkami to aizvietotāji.

Saskaņas valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nevēlas ieslīgt detaļās par iespējamajiem papildspēkiem. Zināms vien tas, ka jauni kadri tiek meklēti gan izglītības, gan transporta nozarē.

Savukārt GKR pārstāvošais galvaspilsētas mērs aicinājis savai komandai pievienoties Latvijas Zaļās partijas biedru, bijušo organizācijas līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silenieku.

Neatkarīgajai viņš atzīst, ka «zaļās lietas» vārdā ir gatavs sadarboties ar jebkuru politisko partiju. GKR nav vienīgā partija, kas nākusi klajā ar šādu piedāvājumu, taču jāvārdu politiķis pagaidām nav teicis nevienai.

Ziņa par iespējamo V. Silenieka kandidēšanu no GKR saraksta aktualizējusi runas par iekšējiem konfliktiem un pat iespējamo šķelšanos Latvijas Zaļās partijas (LZP) rindās. «Te ir jautājums, kas notiek pašā Zaļajā partijā, ja viņu biedri sāk staigāt pa citiem sarakstiem,» retorisku jautājumu uzdod politologs Filips Rajevskis. Situāciju skaidrāku nedara zaļo priekšsēdētājs Edgars Tavars: «Šo jautājumu es nekomentēšanu ne oficiāli, ne neoficiāli, dome vēl nav atlaista.»

Savukārt pats V. Silenieks neslēpj, ka partijā nejūtas komfortabli, jo pēdējos gados LZP neko nav paveikusi zaļās idejas virzīšanai, bet viņa ierosinājums, ka mērķa sasniegšanai ir jāsadarbojas ar jebkuru politisko spēku, partijā nav guvis atbalstu. Politiķis zina stāstīt, ka līdzīgās domās ir vairāki LZP biedri, kuriem nav pieņemams, ka partijā zaļš ir tikai nosaukums.

Uz zaļo identitātes krīzi norāda arī F. Rajevskis. «Viņu problēma ir tā, ka zaļie zaudējuši savu zaļo reputāciju Rīgā. Zaļā problemātika ir visu partiju dienaskārtībā, kad tā bija ekskluzīva zaļajiem, kad viņi varēja šo tēmu monopolizēt, viņi to izlaida no rokām,» saka eksperts.

Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis gan uzskata, ka V. Silenieka iespējamā kandidēšana no cita saraksta liecina vienīgi par divu personu - E. Tavara un V. Silenieka nesavietojamību, nevis par dziļākām problēmām partijā. «Nekad nav bijis noslēpums, ka starp esošo partijas vadību un Silenieku nevalda draudzība. Tur var būt dažādi varianti, jo vairāk, ņemot vērā, ka bija cīņa partijas iekšienē starp Tavaru un Silenieku, taču nedomāju, ka tur kaut kas īpaši juktu vai bruktu. Tas vairāk ir personāliju jautājums,» saka A. Brigmanis.

To, ka kādreizējais partijas līderis ar jaunajiem vadītājiem nespēj rast kopīgu valodu, apliecina arī tas, ka V. Silenieks nav uzrunāts par iespējamo kandidēšanu vai pat informēts par partijas plāniem. «Man nav zināms, ka zaļie vai zemnieki uz Rīgu kaut ko plānotu. Vai šobrīd viņi domā par Rīgu - nezinu, vai man ir piedāvāts - nē,» saka V. Silenieks.

Ne LZP, ne Latvijas Zemnieku savienība plānus, kā kandidēt vēlēšanās, gan vēl nav apstiprinājušas. «Varam startēt gan pa vienam, gan atsevišķi. Visi varianti ir iespējami, tuvākajā laikā būs vienošanās,» saka A. Brigmanis.

Savukārt Rīgas domes opozīcijas līderis, Vienotību pārstāvošais Vilnis Ķirsis joprojām uzskata, ka rīdziniekiem vislabāk būtu, ja vienā sarakstā ar Vienotību kandidētu arī Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Pēdējā gan pēkšņi sevī sajutusi spēku kandidēt atsevišķi un apsver domu uz Rīgas domi virzīt to pirms 13. Saeimas vēlēšanām pametušo Juri Jurašu, un sarunas apturējusi.

Bet Vienotība savam pulkam pievienoties cer pierunāt Hosamu Abu Meri, kurš 13. Saeimā netika ievēlēts partijas iekšējo intrigu dēļ, un finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi.

Jau vēstīts - ja Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, tad vēlēšanas varētu notikt aprīļa pēdējā sestdienā.

Pēc koalīcijas priekšlikuma parlamenta vairākums ir nolēmis pārcelt lemšanu galīgajā lasījumā par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu no 16. janvāra uz 13. februāra sēdi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iepriekš norādīja, ka koalīcija rosinās par likumprojektu lemt vēlāk, lai redzētu, kāda ir vēlētāju griba par parakstu vākšanai nodotajiem diviem likumprojektiem, kas paredz mainīt regulējumu pašvaldības ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Cita starpā grozījumi paredzētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Minētā parakstu vākšana noslēgsies 14. februārī, un iepriekšējā dienā, iespējams, varētu būt iezīmējies parakstu vākšanas iznākums.