Rīgas dome piekrīt "atdot" LNOB ēku valstij

Rīgas dome trešdien piekrita bez atlīdzības nodot Kultūras ministrijai Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēku, Aspazijas bulvārī 3.

Domnieki šo jautājumu divreiz skatīja atbildīgajā komitejā un šodien lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Līdz šim ēka piederējusi domei, tomēr LNOB valde vērsās pašvaldībā ar aicinājumu ēku bez atlīdzības nodot KM pārziņā, ņemot vērā, ka tuvāko gadu laikā tās uzturēšanā būs jāiegulda vairāki miljoni eiro. KM šādai idejai pauda atbalstu.

LNOB ēka, Aspazijas bulvārī 3, sastāv no vēsturiskās ēkas, piebūves, pacēlāja nojumes, vienstāva ēkas - veikala, sabiedriskā tualetes un zemesgabala, kopumā aizņemot 12 095 kvadrātmetrus lielu platību. Kopš 1998.gada ēku komplekss piederēja Rīgas pilsētai, bet LNOB kapitāldaļu turētājs ir KM.

Kā vēstīts, par šo jautājumu otrdien sprieda arī valdība. Tika norādīts, ka, pārņemot īpašumtiesības, valstij būtu nepieciešams segt SIA "Rīgas nami" izdevumus par ieguldītajiem, bet vēl neapmaksātajiem kapitālieguldījumiem, kas atbilstoši kapitālsabiedrības aprēķinam par atlikušo nomas maksu par investīcijām LNOB ēkā ir gandrīz 800 000 eiro.

Valdība lēma, ka gadījumā, ja Rīgas dome nodos valstij bez atlīdzības šī kompleksa īpašumtiesības, Finanšu ministrija piešķirs Kultūras ministrijai nepieciešamos 774 360 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Kā iepriekš Rīgas domes deputātiem klāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gadu gaitā gan pašvaldība, gan valsts veikusi miljonos lēšamus ieguldījumus nama uzturēšanā. Balstoties uz 2016.gadā noslēgto nomas līgumu starp "Rīgas namiem" un LNOB, pašvaldība apņēmās desmit gadu laikā ēkā ieguldīt 1,7 miljonus eiro, kurus LNOB, caur nomas maksas paaugstinājumu, apņēmās nosegt.

Līdz šim četru gadu laikā LNOB atmaksājusi 1,18 miljonus eiro, lai gan ieguldījumi bijuši lielāki, kā rezultātā, laužot līgumu, operai pašvaldībai būtu jāatmaksā 871 000 eiro, tā iepriekš lēsa Voldiņš.

Viņš deputātiem pastāstīja, ka septembrī pabeigta nama tehniskā apsekošana un pati būve kopumā esot apmierinošā stāvoklī. Tomēr problēmas ir nama inženiertīkliem, kas skar siltumapgādes sistēmu, ūdens un kanalizācijas sistēmu, elektrību un citus tīklus. "Atzinums ir, ka tās jebkurā brīdī var beigt strādāt un jau tagad ik pa brīdim konstatējam, ka plīsusi kāda truba vai kas cits. Šogad avārijas remontdarbiem esam iztērējuši 160 000 eiro," stāstīja Voldiņš.

Viskritiskākā situācija ir centrālapkures sistēmai, kā arī ūdens un kanalizācijas sistēmām, kuru nolietojums ir 70 līdz 80%. Kopumā sistēmu atjaunošanas darbu provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro. Voldiņš gan uzsvēra, ka šī summa ir ļoti aptuvena, turklāt neietver interjera atjaunošanas un apdares darbus, papildus iespējamās izmaksas, kuras var atklāt ekspertīzes un citas sadaļas.

Vienlaikus arī no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) opera saņēmusi virkni aizrādījumu par ugunsgrēka trauksmes sistēmām, elektroapgādes sistēmām, zibensnovedējiem un citām lietām. Šo sistēmu atjaunošanai nepieciešami vēl vismaz četri miljoni eiro.

"Vissteidzamāk mums patlaban nepieciešams izpildīt VUGD prasības un šiem darbiem 2020.gadā mums obligāti vajag 490 000 eiro," atzina valdes loceklis.

Viņš norādīja, ka, ja nams turpinās būt pašvaldības pārziņā, domei būs jāmeklē risinājums finansējuma piesaistei, savukārt, ja to nodos KM, par līdzekļu piesaisti atbildīga būs valsts. Vienlaikus Voldiņš norādīja, ka nonākot KM pārziņā, ēku ar likumu būs aizliegts ieķīlāt vai piemērot tai kādus citus apgrūtinājumus, tādēļ satraukumam par nama "pazaudēšanu" nevajadzētu būt.