Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt. Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima.

Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi.

Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets. "Es plānoju piedāvāt personas, kas ir civildienesta amatpersonas, taču zinu, ka manam priekšgājējam, mēģinot atrast citu ministriju izvirzītus pārstāvjus šim darbam, viņi viens pēc otra no tā atteicās," sacīja Pūce.

Pagaidu administrācija pildīs visas likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Tostarp, administrācija būs tiesīga pieņemt arī Rīgas 2020.gada budžetu un citus likumā paredzētos lēmumus.

Pūce ieskatā, administrācijas darbs domes budžetu "ietekmēs labvēlīgāk, nekā līdzšinējais darbības modelis", kurš liecina, ka aptuveni pusē no sasauktajām sēdēm deputāti nespēj nodrošināt kvorumu. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka kopumā vērtējot, budžeta apstiprināšana ir politisks solis un par to būtu jālemj deputātiem, tādējādi paredzot, ka Rīgas dome līdz vēlēšanām varētu strādāt ar 1/12 daļu no šī gada budžeta.

Rīgas dome gan var paspēt nākamā gada budžetu apstiprināt arī vēl esošajā sastāvā, jo jau nākamnedēļ notiks domes nozaru komitejas, kurās tiks skatīti pašvaldības iestāžu 2020.gada budžeta pieprasījumi. 18.decembrī varētu notikt arī domes sēde, kurā, pie labvēlīgiem apstākļiem, varētu tikt pieņemts arī budžets.

Taujāts, vai jaunā dome strādās tikai gadu, līdz 2021.gada vēlēšanām, vai arī tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi, lai jaunais sasaukums varētu strādāt vairāk nekā piecus gadus, Pūce sacīja, ka VARAM virzītajā lēmumā domes darbs tiek piedāvāts līdz 2021.gadam, taču Saeima ir tiesīga pieņemt grozījumus, kas šo kārtību maina.

Lai gan tas esot Saeimas, nevis Ministru kabineta lēmums, Pūce atzina, ka atbalsta deputātu priekšlikumu šo kārtību mainīt, jo vairāk nekā 1,5 gadu ilgs administrācijas darbs pašvaldībā nebūtu demokrātiska rīcība. "Atlaišanas gadījumā ir jāparedz vēlēšanas, kas dod iedzīvotājiem iesaistīties savas kopienas pārvaldībā," uzskata Pūce.

Lai izmaiņas darbotos jau attiecībā uz Rīgas ārkārtas vēlēšanām, attiecīgie grozījumi būtu jāpieņem līdz tām.

Lūgts ieskicēt, kas būtu noticis, ja Saeima nebūtu pagarinājusi ārkārtējās situācijas regulējumu, Pūce skaidroja, ka balstoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atkritumus 12.decembrī varētu izvest tikai balstoties uz līgumu starp atkritumu apsaimniekošanas operatoru un iedzīvotāju, taču šādu līgumu rīdziniekiem patlaban nav.

"Lielie apsaimniekotāji nevarētu atļauties riskēt un mestos slēgt līgumus kaut kādā neskaidrā juridiskā procedūrā, bet iedzīvotāji gaidītu un atkritumi krātos, jo dome jau nevienu nav informējusi, kas ir jādara. Kāpēc es kā rīdzinieks neko par notiekošo nezinu, ja reiz viss ir tik labi," pauda Pūce.

Kā ziņots, ministrs Pūce piektdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijas "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

 

Abonē