Izveidojot jaunu koalīciju, Burovs nosargā Rīgas mēra krēslu

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Izveidojot jaunu koalīciju, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) ar 31 balsi sestdienas naktī saglabāja savu amatu.

Par šo jautājumu dome sāka diskutēt vien plkst.1 naktī, lēmumu pieņemot stundas laikā.

Burovam uzticību izteica "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) deputāti, kā arī deputātu bloks "Rīgai!" un domniece Baiba Broka.

Balsot par Burova atcelšanu no amata aizvadītajā nedēļā rosināja domes opozicionāri, norādot, ka tādā veidā vēlas pārbaudīt, vai Burovam tiešām nav vairākuma atbalsts un dome var virzīties uz ārkārtas vēlēšanām.

Ziņotāji šajā jautājumā bija opozīcijas deputāti Vilnis Ķirsis (V) un Dainis Locis (VL-TB/LNNK). Ķirsis opozīcijas ierosinājumu pamatoja sakot, ka neraugoties uz priekšsēdētāju maiņu, Rīga nekur nevirzās un "ārā no krīzes neiet". Viņš izteicās, ka Burovs ir izdarījis visu, lai "pārpirktu" deputātus, kas "stutēs" viņa koalīciju, taču, viņaprāt, valdošās partijas ir izsmēlušas savus resursus un koalīcija, kas balstās uz nopirktām balsīm, pastāvēt nevar.

Tikmēr Locis atzina, ka lai gan Burovu vērtē kā vienu no profesionālākajiem domes darbiniekiem, visas negācijas, kas saistītas ar "Saskaņu" un GKR, saistās arī ar viņu.

Viņš arī uzskata, ka gandrīz 100 dienu laikā kopš ievēlēšanas amatā, Burovs nav izpildījis nevienu doto solījumu, tostarp, arī nav uzlabojis sadarbību ar opozīciju.

Visvairāk Ķirsi iztaujāja deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvji, kuri gan pēc būtības nepievērsās jautājumiem par Burovu, bet gan taujāja par Ķirša lomu tajā, ka opozīcija izvairījusies no ārkārtas vēlēšanām. Nereti domnieki savā starpā apmainījās arī apvainojumiem, viens otru pārtrauca un centās pārbļaut, neļaujot pabeigt sakāmo.

Deputāts Oskars Putniņš uzdeva Ķirsim virkni jautājumu. Piemēram, viņš prasīja, kādēļ opozīcija neparakstīja astoņu deputātu priekšlikumu atlaist visu prezidiju un kādēļ atbalstīja vicemēra Vadima Baranņika atstādināšanu brīdī, kad skaidri zināja, ka "Saskaņa" nenodrošinās kvorumu, ja Baraņņiks paliks amatā.

Ķirsis konkrēti uz Putniņa jautājumiem neatbildēja, sakot, ka par Burova atlaišanu tāpat paraksti tika savākti, bet par Baraņņiku balsoja, jo neuzticas "Saskaņai", kā arī neuzskata, ka viņš bija piemērots vicemēra amatam.

Putniņš arī prasīja, vai ir taisnība, ka tieši Ķirsis bijis tas, kurš uzstājis, ka jābalso par Baraņņika atlaišanu, zinot, ka tas var rezultēties ar ārkārtas vēlēšanām, kā arī prasīja, vai viņš zināja, ka neatkarīgie deputāti bija gatavi bez jebkādiem amatiem atbalstīt opozīcijas virzītu mēru. Tāpat viņu interesēja, kāpēc opozīcija izvēlējusies garāko ceļu un sākumā izvēlējusies atlaist mēru, kas prasa divas nedēļas, nevis vicemēru, kam nepieciešamas trīs dienas.

Ķirsis sacīja, ka sākuši ar Burova atstādināšanu, jo "jāsāk ar galveno", un sacīja, ka ar neatkarīgajiem deputātiem sastrādāties negribēja, jo viņiem neuzticas. Uz vairākiem jautājumiem par to, kāpēc opozīcija izvēlējusies taktikas, kas attālināja domi no ārkārtas vēlēšanām, Ķirsis gan pēc būtības lielākoties vairījās atbildēt.

Arī jaunievēlētais vicemērs Druvis Kleins prasīja, kāpēc Baraņņiku opozīcija no amata atstādināja, bet par Annas Vladovas (S) atlaišanu šodien balsot negribēja. Tāpat viņš prasīja, vai tiešām Ķirsis pats nosūtījis Burovam audio failu, kurā bija dzirdams, ka deputātu bloks "Rīgai!" grib "piekrāpt" koalīciju un pēc Kleina apstiprināšanas amatā pēkšņi atbrīvot no amata GKR un "Saskaņas" pārstāvjus.

Ķirsis izvairījās no atbildēm, sakot, ka nesaprot, ko viņam pārmet, jo Baraņņiks ir atlaists un par Vladovas atlaišanu paraksti arī ir savākti. Viņš arī neslēpa, ka tiešām Burovu informējis par deputātu bloka "slepeno plānu".

Pēc uzticības balsojuma Rīgas mēram, opozīcija rosināja desmit minūšu pārtraukumu, kura laikā sēžu zāli atstāja. Mirkli vēlāk, ar koalīcijas balsu vairākumu, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē tika ievēlēts bloka "Rīgai!" deputāts Oskars Putniņš.

Koalīcija zaudējuma vairākumu pēc tam, kad 13.novembrī "Saskaņa" paziņoja, ka piekrīt turpināt darbu koalīcijā pie nosacījuma, ja GKR pārtrauks sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju. Visu šo laiku mērs Burovs meklēja iespējas nodrošināt vairākumu

Uzticības balsojums Burovam Rīgas domē bija plānots jau ceturtdien, un mērs bija optimistisks, ka viņam izdosies savākt 32 balsis, taču sēdi nācās atcelt, jo potenciālie koalīcijas partneri tomēr nespēja vienoties par sadarbības nosacījumiem.

Partneru vidū bija domstarpības par trešā vicemēra posteņa izveidi un kapitālsabiedrību pārraudzību.

Piektdien gan tika paziņots, ka domstarpības ir atrisinātas un ir noslēgts jauns koalīcijas līgums.

Piektdien dome tika arī pie jauna vicemēra. Šis amats pēc trīs stundu iztaujāšanas un sekojošām ilgstošām debatēm tika uzticēts jauno koalīcijas partneru - deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvim Druvim Kleinam. Līdz ar amata ieņemšanu, Kleina pārziņā nodotas arī divas kapitālsabiedrības - SIA "Rīgas satiksme" un AS "Rīgas siltums".

Pēc tam dome pievērsās sarunām par jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas saistošajiem noteikumiem, kas prasīja piecu stundu ilgas diskusijas, bet plkst.1 tika pie jautājuma par uzticības izteikšanu mēram.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais