Rīgas mērs atklāj, par ko nespēj vienoties domes koalīcija

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) nav piekritusi vairākiem "Saskaņas" un deputātu bloka "Rīgai!" kopīgi radītā koalīcijas līguma nosacījumiem, tostarp "Saskaņas" vēlmei izveidot trešo vicemēra amatu un piedāvātajām izmaiņām kapitālsabiedrību pārraudzībā, līdz ar ko ilggadējie partneri un bloks "Rīgai!" boikotējuši domes sēdi, uz to neierodoties.

Kā ceturtdien žurnālistiem pauda galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR), politika ir kompromisu māksla, tomēr katram kompromisam ir robežas un cena. Viņš apstiprināja, ka GKR ar "Saskaņu" un deputātu bloku "Rīgai!" sākotnēji bija vienojušies, ka vicemēra krēslu varētu ieņemt "Rīgai!" deputāts Druvis Kleins, vietu Rīgas brīvostas valdē - šī bloka pārstāvis Oskars Putniņš, bet Pilsētas attīstības komiteju vadītu - neatkarīgā deputāte Baiba Broka. Vienlaikus bijusi arī vienošanās, ka SIA "Rīgas satiksme" būtu Kleina pārziņā.

Tomēr šorīt GKR saņēmusi koalīcijas līguma projektu, kuru parakstījuši 16 deputāti no frakcijas "Saskaņa", trīs deputāti no deputātu bloka "Rīgai!" un Broka. GKR vien atlicis parakstīt līgumu un koalīcija būtu izveidota, tomēr politiskais spēks nav piekritis vairākiem līguma punktiem, kas saistīti ar trešā vicemēra krēsla izveidi un kapitālsabiedrību pārdali.

Līgumā bija norādīts, ka pēc domes budžeta pieņemšanas, tiek izveidots trešais vicemēra krēsls konkrēti priekš deputāta Sandra Bergmaņa (S). Taču GKR uzskata, ka par trešo vicemēra amatu ir pāragri diskutēt, ņemot vērā, ka budžets vēl nav izskatīts un pieņemts.

"Balsot par trešo vicemēru, neredzot budžetu, liekas stipri par agru," skaidroja pilsētas mērs, kā arī piebilda, ka līgumā parādījās priekšlikums par kapitālsabiedrības SIA "Rīgas meži" nodošanu Kleina pārraudzībā, ja viņš tiktu ievēlēts vicemēra amatā.

Esošais "Rīgas mežu" pārraugs Burovs sacīja, ka tam GKR negrasās piekrist, jo uzņēmums vairākus gadus ir veiksmīgi strādājis un tas ilgstoši bija arī kādreizējā vicemēra Andra Amerika (GKR) paspārnē. "Rodas būtiski jautājumi par to "priekš kam" un "kāpēc to darīt"," teica Burovs.

No partneru puses parādījušies arī citi GKR neatbalstāmi priekšlikumi, tāpēc partija, izvērtējot iepriekšminētās prasības, vēlāk sagatavojusi savu koalīcijas līguma piedāvājumu, kas paredz, ka pārrunas par trešā vicemēra amata izveidi sāktos pēc 2020.gada Rīgas budžeta pieņemšanas. Tāpat GKR piedāvāja vienoties par atbildības jomu sadalījumu tikai pēc 31.decembra, vienlaikus piekrītot, ka vicemēra Kleina pārziņā tiktu nodota SIA "Rīgas satiksme".

Tomēr partneri šādam piedāvājumam nav piekrituši, kā rezultātā uz paredzēto sēdi ieradušies vien desmit deputāti.

Saskaņā ar likumu, nākamā sēde jāsasauc 24 stundu laikā. Tā notiks piektdien plkst.13.

Burovs sacīja, ja piektdien paredzētajā Rīgas domes sēdē atkārtoti nebūs kvoruma, tad šim sasaukumam tā būs pēdējā domes sēde. Kā aģentūrai LETA skaidroja domē, ja arī rītdienas ārkārtas sēde nenotiks kvoruma trūkuma dēļ, pašvaldībai par to būs jāinformē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš tad būs tiesīgs izlemt - sasaukt vēl vienu sēdi vai arī uzreiz sākt atlaišanas procedūru.

Kā ziņots, deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvjiem, domniecei Brokai un "Saskaņas" frakcijai neierodoties Rātsnamā, atcelta ceturtdienas vakarā paredzētā Rīgas domes sēde, kurā bija plānots uzticības balsojums Rīgas domes priekšsēdētājam.

Sēžu zālē atradās Neatkarīgo deputātu frakcijas domnieki, kā arī opozīcijas deputāti, taču tā kā viņi nereģistrējās dalībai sēdē, kvorums netika nodrošināts. Kopumā dalībai sēdē reģistrējās tikai 10 domnieki.

Svarīgākais