GKR gatava sadarboties gan ar "Saskaņu", gan "Neatkarīgo deputātu frakciju"

Partija "Gods kalpot Rīgai!" (GKR) grib izvairīties no ārkārtas vēlēšanām un joprojām ir gatava noslēgt koalīcijas līgumu ar "Saskaņu", sadarbības līgumu ar "Neatkarīgo deputātu frakciju", kā arī sadarboties ar citiem strādāt gribošiem deputātiem, atzina GKR valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Ameriks norādīja, ka Burovs šodien GKR valdi informējis par notiekošajām sarunām Rīgas domē, saistībā ar gaidāmajām mēra vēlēšanām, kā arī iepazīstinājis ar iecerēto koalīcijas līgumu starp "Saskaņu" un GKR.

"Nolēmām, ka pats būtiskākais skatoties nākotnē ir strādāt, nevis veidot kaut kādas intrigas un politiskas spēles. Mums ir jānostrādā tas laiks, ko vēlētāji mums ir uzticējuši un, mūsuprāt, ir nepieņemami nodarboties ar intrigu vērpšanu. Mēs runāsim un parakstīsim līgumu ar tiem, kas būs gatavi strādāt nevis meklēt iespēju iet uz ārkārtas vēlēšanām," sacīja Ameriks.

Runājot par "Saskaņas" izvirzītajām prasībām saistībā ar ieņemamajiem amatiem, Ameriks norādīja, ka viņu kolēģi vairākkārt ir apliecinājuši savu atbalstu Burovam.

"Viņa ir izvirzījuši savus nosacījumus, kādu grib redzēt domes vadību un tas ir normāli. Mēs esam apliecinājuši, ka viņu vēlmes esam sadzirdējuši un respektēsim," teica politiķis, vienlaikus norādot, ka šobrīd domes nolikumā ir paredzēti divi vicemēri un grozīt nolikumu varēs ne ātrāk kā jaunajā gadā.

Pēc Amerika teiktā, "Saskaņa", visticamāk, ir gatava uz šādu kompromisu. Koalīcijas līgumu jau esot parakstījusi visa GKR frakcija un drīzumā to darīšot arī "Saskaņas" deputāti.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, koalīcijas līgums paredz noslēgt sadarbību starp abām līdzšinējām varas partijām, vienlaikus iekļaujot punktu, ka abām frakcijām ir tiesības slēgt sadarbības līgumus ar jebkuru citu domē pārstāvēto politisko spēku vai neatkarīgo deputātu.

Tāpat līgumā ir iekļauts punkts, ka "Saskaņa" atbalsta GKR virzītu mēra amata kandidātu un ieņem vienu no vicemēru krēsliem. "Līgums paredz no 2020.gada 1.janvāra izveidot trešo vicemēra amatu," aģentūrai LETA sacīja Burovs.

Pašreizējās prognozes liecinot, ka kā pirmo vicemēru "Saskaņa" varētu virzīt Annu Vladovu, bet otru vicemēra krēslu, vismaz līdz 1.janvārim, ieņemtu Vadims Baraņņiks, jo GKR joprojām gatavojoties slēgt sadarbības līgumu ar NDF.

Tāpat koalīcijas līgums paredz amatiem Rīgas Brīvostas valdē virzīt Burovu un Sandri Bergmani (S). Vienlaikus gan Burovs norādīja, ka konkrēti uzvārdi šajā līgumā nosaukti nav.

Apgalvojumus par iespējamajiem kompromisiem pati Vladova aģentūrai LETA komentēt nevēlējās sakot, ka pārrunas par šādu scenāriju tiešām notiek, taču kamēr nav bijusi apvienotā "Saskaņas" un GKR frakciju sēde - viņa konkrētus lēmumus paust negrib.

Tikmēr "Neatkarīgo deputātu frakcijas" vadītājs Valērijs Petrovs aģentūrai LETA sacīja, ka sadarbības līguma uzmetums ar GKR ir, taču par tā parakstīšanu tiks lemts tikai pēc atkārtotas tikšanās ar Burovu, kurā tiktu pārspriesta NDF un bloka "Rīgai!" izvirzītā programma.

Burovs norādīja, ka gan ar "Saskaņu", gan NDF, tikšanās gaidāma piektdien, 16.augustā.

Kā ziņots, "Saskaņas" Rīgas domes frakcija mēra vēlēšanās atbalstīs Burovu, ja vien "Saskaņas" deputāti varēs ieņemt divus vicemēra krēslus, 9.augustā pēc partijas frakcijas sēdes informēja partijas līderis Nils Ušakovs.

"Saskaņas" skatījumā viens no vicemēra amatiem pienāktos Sandrim Bergmanim, bet otrs - frakcijas vadītājai Annai Vladovai.

Turklāt "Saskaņa" arī vēlas, lai Bergmanis tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē.

Tikmēr NDF norādījusi, ka Bergmaņa kandidatūru neatbalstīs nekādos apstākļos.

Savukārt Burovs norādījis, ka par trešā vietnieka posteņa izveidi varētu diskutēt tikai sākot no nākamā gada janvāra.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai nepieciešama vismaz 31 balss. Kopš no "Saskaņas" maija beigās tika izslēgti četri deputāti, tajā palikuši 17 domnieki.

Līdz šim "Saskaņa" solījusi atbalstu Burovam, kas nozīmē, ka kopā ar GKR frakciju, kurā ir 11 deputāti, viņam ir 28 balsis.

Līdzšinējās opozīcijas sastāvā ir palikuši 25 domnieki - četri no "Vienotības", seši no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, septiņi no Jaunās konservatīvās partijas un astoņi no partijas "Latvijas attīstībai".

Vēl vienu apvienību - deputātu bloku "Rīgai!" - veido no JKP un LA izslēgtie deputāti - Oskars Putniņš, Druvis Kleins un Imants Keišs, kuri par mēru solījuši balsot kopā ar NDF, kurā apvienojušies no "Saskaņas" izslēgtie domnieki.

Ja šī apvienība balsotu par Burovu, viņam būtu 34 balsis, bet, ja par otru kandidātu - Viesturu Zepu (LA) -, tad viņam būtu 33 balsis, pieņemot, ka par viņu balsotu arī līdzšinējās opozīcijas partijas, kas gan nav solījušas to darīt. Gan 33, gan 34 balsis ir pietiekami, lai kļūtu par mēru. Pagaidām gan apvienība nav nosliekusies par labu nevienam no kandidātiem. Arī Zepam atbalstu nav pauduši līdzšinējās opozīcijas spēki.

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.

Mēra vēlēšanas gaidāmas 19.augustā.