Gatavojoties scenārijam, kas nevienai Rīgas domē ievēlētajai partijai nebūtu īsti nepieciešams, bijušais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs koķetē ar domu par Eiroparlamenta deputāta mandāta nolikšanu. Tiek pieļauts, ka ar šo vingrojumu N. Ušakovs cenšas partijas biedriem vien atgādināt, kas tajā ir īstais saimnieks un lietu virzītājs, taču, ja Saskaņas līderis tiešām nolems šādi rīkoties, jau otro reizi gada laikā jaņos varētu palikt Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pašlaik tiek uzskatīts par nākamo Saskaņas priekšsēdētāju.
Viens no Rīgas mēra amata kandidātiem un pašlaik šī amata pienākumu izpildītājs, Gods kalpot Rīgai pārstāvošais Oļegs Burovs gan uzskata, ka Rīgas domnieki koalīcijas veidošanā spēs rast kompromisu un ārkārtas vēlēšanas nenotiks, taču Saskaņas priekšsēdētājs N. Ušakovs, kas pavasarī pārliecinoši tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, šādu iespēju neizslēdz.
«Ja notiks ārkārtas vēlēšanas, es ļoti nopietni izvērtēšu nepieciešamību atteikties no vietas Eiroparlamentā un atgriezties Rīgas domē,» paziņojis politiķis, kas līdz ar citiem partijas līderiem visiem iespējamajiem veidiem cenšas savus sekotājus pārliecināt par to, ka Saskaņu ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas nebaida.
N. Ušakovs uzskata: «Ārkārtas vēlēšanas ir tā retā iespēja atbrīvoties no visa balasta. No tiem, kas partijai un Saskaņas idejām ar savu darbību vai bezdarbību, ar vārdiem vai klusēšanu tikai kaitē. No balasta, līdzskrējējiem, slaistiem u.tml. mums atbrīvoties vajadzēs visos līmeņos, neskatoties uz ģeogrāfisko un institucionālo piederību.»
Tomēr uz tiešu jautājumu, vai tiešām viņš ir gatavs pamest Eiroparlamentu Rīgas domes dēļ, viņš atbildēt nevēlas, vien atkārto, ka šādu iespēju ļoti nopietni apsvērs.
Šāda N. Ušakova taktika politologu Juri Rozenvaldu mudinājusi apšaubīt Saskaņas priekšsēdētāja nodoma nopietnību. «Man šķiet, ka šim paziņojumam ir simboliska nozīme, lai, izmantojot savu autoritāti un atgādinot, kurš te ir saimnieks, sauktu pie kārtības partiju,» saka eksperts un atgādina, ka Saskaņā pēc N. Ušakova došanās uz Briseli virs ūdens uzpeldējušas līdz šim nepamanītas vai meistarīgi maskētas problēmas.
J. Rozenvalds arī apšauba Saskaņas līderu bravūrīgās publiskās attieksmes pret iespējamajām ārkārtas vēlēšanām patiesumu. «Viņi braši ziņo, ka ārkārtas vēlēšanas nebaida, bet man liekas, ka tā gluži nav, un tad var teikt, ka viņu pašreizējā uzvedība Rīgas domē izskatās pēc politiskajiem pašnāvniekiem. Varbūt viņi ir ļoti smalki visu izrēķinājuši, man gan par to ir šaubas. Bet tā dieva tā kunga un Ušakova kunga ceļi ir neizdibināmi,» saka politologs.
Savukārt politologs un sabiedrisko attiecību firmas līdzīpašnieks Filips Rajevskis, neņemoties spriest, vai N. Ušakovs patiešām varētu pamest Eiroparlamentu, uzskata, ka šāda rīcība partijai būtu izdevīga. «Domāju, ka šāds solis Saskaņai būtu pamatots, jo bez Ušakova viņiem jau nekā cita nav. Viņš varētu mēģināt atkal parādīt, kurš ir īstais saimnieks partijā,» atsaucoties uz to, ka pats N. Ušakovs brīdinājis par nopietnu partijas rindu tīrīšanu, saka F. Rajevskis, kurš uzskata, ka N. Ušakovs varētu būt tas, kurš spētu pašlaik grīļīgajā Saskaņā ieviest kārtību.
F. Rajevskis līdzīgi daudziem uzskata, ka ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, visticamāk, nenotiks, jo tās nevienai no tajā pašlaik strādājošajām partijām nav izdevīgas. Taču, ja tās tomēr būs nepieciešamas, spēkā esošie normatīvie akti diktē, ka tās notiks ne agrāk par decembra nogali vai pat nākamā gada janvārī.
Šādā gadījumā Saskaņas kongresā, kuram jānotiek pirms laika, kad varētu notikt ārkārtas vēlēšanas, būs jālemj ne tikai par jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, bet arī par vēlēšanu saraksta līderiem.
Jāatgādina, ka vēl šī gada sākumā par Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta līderi Saskaņa virzīja Vjačeslavu Dombrovski. Taču līdz ar problēmām, kas gada sākumā cieši ieskāva N. Ušakovu, šī iecere strauji tika mainīta, un par saraksta līderi kļuva pats partijas priekšsēdētājs. Pamatoti norādot, ka, strādājot Eiroparlamentā, N. Ušakovam būs grūti vai pat neiespējami vadīt partiju, Saskaņa paziņoja, ka tuvākajā kongresā tā pārvēlēs savu vadību.
Pašlaik kā visticamākais jaunais Saskaņas priekšsēdētājs tiek virzīts tas pats Vj. Dombrovskis, taču ļoti maz ticams, ka, N. Ušakovam atgriežoties no Briseles, viņš nodotu varu kolēģim. Vj. Dombrovskis runāt par iespēju, ka vēsture atkārtosies, nevēlas.
«Šādos gadījumos lēmumi jāpieņem secīgi notikumiem. Ja ārkārtas vēlēšanas tiešām notiks, visi kopā vērtēsim, kāds variants partijai ir optimālais, bet diskusijas par partijas vadību vispirms jānotur partijas iekšienē un tikai pēc tam publiski, tādēļ no komentāriem atturēšos,» saka politiķis.
