Rīgas domes partijām prasības aug augumā

 
KO ĪSTI GRIB? Nacionālās apvienības pārstāvji Edvards Ratnieks un Dainis Locis žurnālistiem vakar stāstīja, kādus nosacījumus partija izvirza, lai tā būtu gatava sadarboties ar atsevišķiem partijas Gods kalpot Rīgai deputātiem, meklējot citu Rīgas domes priekšsēdētāju. Tomēr partija pirmām kārtām grib panākt ārkārtas vēlēšanas Latvijas lielākajā pašvaldībā, un tad prasībām nav jēgas ©F64 Photo Agency

Rīgas domē nebeidz rimt ultimāti, pat ja tos dēvē par nosacījumiem vai prasībām. Partija Saskaņa negrib no tās atšķelto četrinieku jeb Neatkarīgo deputātu frakciju, opozīcijas partijas grib ārkārtas vēlēšanas, daļa opozīcijas deputātu negrib ārkārtas vēlēšanas, vieni grib sastrādāties ar partiju Gods kalpot Rīgai, bet ar Saskaņu ne, otri negrib ne to, ne to. Citi negrib pašreizējo pagaidu mēru Oļegu Burovu mēra krēslā, pārējiem nav vēlēšanās pašiem vadīt Rīgas domi.

Nu arī Nacionālās apvienības Rīgas nodaļa un Rīgas domes frakcija vakar nāca klajā ar savām prasībām. Nacionālajai apvienībai domes ārkārtas vēlēšanas joprojām saglabājas kā prioritāte, bet koalīcijas veidošanas gadījumā tā kategoriski negrib sadarboties Saskaņu vai neatkarīgo četrinieku. Nacionālā apvienība apsver iespēju izvērtēt atsevišķu Gods kalpot Rīgai deputātu vēlmi veidot koalīciju ar līdzšinējām domes opozīcijas partijām, vienlaikus izvirzot nosacījumus, turklāt O. Burovu kā domes priekšsēdētāju neatbalstīs.

Nacionāļu prasības ir: pāreja uz mācībām valsts valodā Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, līdzšinējiem Gods kalpot Rīgai deputātiem jāatsakās no jebkādas sadarbības ar Saskaņu, jābūt atvērtiem sarunām par padomju varas slavināšanas objektu demontāžu un Revīzijas komisijas atjaunošanu Rīgas domē.

Nacionālā apvienība O. Burovu negrib, bet no sava vidus mēra kandidātu nevirzīs. Pagaidām ir divi kandidāti - O. Burovs no Gods kalpot Rīgai un Viesturs Zeps no partijas Latvijas attīstībai. Nevienam no viņiem nav tāds deputātu skaitlisks atbalsts, lai būtu vērts sākt sarunas par Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. O. Burovs gan sacīja, ka jautājumu par Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanu plāno aktualizēt tikai augusta vidū, bet balsojums varētu tikt rosināts 19. augustā, dienu pirms gala termiņa, kad Rīgas pašvaldības deputātiem jātiek skaidrībā par to, vai viņi ir gatavi ārkārtas vēlēšanām vai tomēr būs spējīgi ievēlēt domes priekšsēdētāju un turpinās strādāt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā

Pirms nedēļas O. Burovs žurnālistiem atzina, ka Gods kalpot Rīgai nav sarkano līniju, un partija runās ar visu pārējo partiju pārstāvjiem. Viņš ir gatavs gaidīt, lai pie viņa nāk nevis ar amatu sadalījumu, bet ar piedāvājumu par darāmajiem darbiem šajā krīzes situācijā. Viņš atkārtoti apliecināja, ka balsojumu rosinās tikai tad, kad viņam būs pārliecība par pietiekamu deputātu atbalstu. Ja šādas pārliecības nebūs, tad pašreizējais mēra pienākumu izpildītājs nostrādās līdz 20. augustam, pēc tam valdība būs tiesīga rosināt domes atlaišanu un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Jaunā konservatīvā partija jau apsteidz notikumus un ir vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai noskaidrotu tehniskas lietas par pašvaldības ārkārtas vēlēšanu norisi, aģentūrai LETA pastāstīja partijas Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols. Ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadību partijas pārstāvji varētu tikties augusta beigās.

 

Abonē