Rīgas dome šodien pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz izveidot vēl vienu galvaspilsētas vicemēra amatu, kura pienākumi gan vēl nav definēti.
Kā ziņotājs šajā jautājumā uzstājās Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, kurš, atbildot uz opozīcijas deputātu jautājumiem, nevarēja skaidri pateikt, kādi būs jaunā vicemēra pienākumi.
Piemēram, deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) prasīja, kādēļ šāda amatvieta vispār nepieciešama un vai pašreizējais vicemērs Oļegs Burovs (GKR) netiek galā ar saviem pienākumiem. Liepiņš norādīja, ka viņa pienākums esot bijis tehniski izstrādāt grozījumus nolikumā, bet par otra vicemēra pienākumiem lemšot mērs.
Neskaidrība par jaunā vietnieka pienākumiem raisīja opozicionāros vairākus jautājumus. Piemēram, deputāts Valters Bergs (JKP) norādīja, ka citās pašvaldībās ir vietnieki ar skaidrām atbildības jomām, piemēram, attīstības jautājumos. "Kādēļ mēs nepiekopjam šādu praksi, jo iedzīvotājiem būtu vieglāk saprast, pie kura vicemēra vērsties ar viņiem aktuālajiem jautājumiem," pauda deputāts. Liepiņš apstiprināja, ka citas pašvaldības šādu praksi tiešām piekopj, taču tā neesot obligāta prasība. "Visus vicemēru pienākumus sadalīs domes priekšsēdētājs ar rīkojumu," sacīja jurists.
Tikmēr deputāts Uģis Rotbergs (V) retoriski vaicāja, kā gan viņš varētu kandidēt uz šo amatu, ja nezina, kas viņam būs jādara. "Pieņemsim, ka es gribu kandidēt uz vicemēra amatu, bet tagad es īsti nezinu, ko man vajadzēs darīt. Ko jūs ieteiktu man darīt? Jo pretējā gadījumā man būs jādodas tādā kā "ceļojumā uz Mežonīgajiem dienvidiem", bez skaidrības par to, kas mani sagaida," sacīja Rotbergs. Liepiņš norādīja, ka deputātam ir tiesības iesniegt savu kandidatūru vicemēra amatam, un gadījumā, ja viņš tam tiks apstiprināts, pēc tam mērs viņu informēs par visiem pienākumiem.
Opozicionāri vairākkārt centās noskaidrot, kā tiks sadalīti pienākumi starp abiem vicemēriem, taču atbildes nesaņēma.
Tikmēr bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atgādināja, ka brīdī, kad tika uzcelts Rātsnams, tajā tika izbūvēti kabineti diviem vicemēriem. Vienlaikus viņš norādīja, ka iepriekšējiem galvaspilsētas mēriem bijuši arī trīs vietnieki un, ka kopumā šādu praksi piekopjot daudzas pašvaldības. Ameriks arī norādīja, ka, ņemot vērā plašās galvaspilsētas atbildības jomas, vēl viena vietnieka iecelšana ir laba ideja, jo atvieglos pašvaldības darbu.
Arī deputāts Sandris Bergmanis (S) sacīja, ka vēl viens vietnieks nepieciešams tikai tādēļ, lai labāk pārvaldītu pašvaldības kapitālsabiedrības. "Mērs kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās un viņam būs jāvelta laiks kampaņai un citām aktivitātēm. Ir tikai normāli, ka tiks ieviests vēl viens vietnieka amats, lai viņš varētu sadalīt starp tiem savus pienākumus un domes kapitālsabiedrības tiktu pienācīgi pārvaldītas," sacīja deputāts.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) žurnālistiem vēlāk skaidroja, ka vēl viens vietnieks nepieciešams, lai veicinātu domes darba efektīvāku organizāciju. To, kādi tieši varētu būt jaunā vietnieka pienākumi, mērs gan skaidri neatklāja, sakot, ka par to lems tikai pēc jaunā vietnieka izraudzīšanās.
Ušakovs arī uzsvēra, ka jebkurā citā pašvaldībā priekšsēdētājiem esot vairāki vietnieki un Rīga desmit gadus esot funkcionējusi tikai ar vienu vicemēru. Tāpat mērs sacīja, ka kā vicemēra kandidatūru atbalstīs partijas biedru Vadimu Baraņņiku (S).
Šogad vēl viena vicemēra amats Rīgas domes budžetam izmaksās 33 000 eiro gadā, bet nākamgad - jau 44 000 eiro.
Līdz šim Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) bija viens vietnieks - vicemērs Oļegs Burovs (GKR).
Rīgas domnieks Baraņņiks ir apliecinājis, ka viņš grasās kandidēt uz otru vicemēra amatu.