Doma baznīcas renovācijai piešķirs ap 2 miljonus latu

Rīgas dome Doma baznīcas tehnisko problēmu atrisināšanai varētu piešķirt līdz diviem miljoniem latu, šodien pēc iepazīšanās ar Doma baznīcas tehnisko stāvokli žurnālistiem sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš stāstīja, ka Doma baznīcas prioritārie darbi ir jumta konstrukciju renovācija un seguma nomaiņa, ēkas fasāžu restaurācija un ērģeļu prospekta restaurācija, kas kopumā varētu izmaksāt četrus miljonus latu, no kuriem divi miljoni būtu no Rīgas domes, bet vēl divus miljonus latu baznīca varētu piesaistīt no Eiropas finansējuma.

Ar Doma baznīcas tehnisko stāvokli šodien iepazinās vairāki Rīgas domes deputāti. "Ņemot vērā to, ka divi miljoni latu ir pietiekami liels finansējums, bija svarīgi, lai gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti iepazīstos ar baznīcas stāvokli, lai paši savām rokām pataustītu un vēlāk vienbalsīgi piešķirtu finansējumu," sacīja Ušakovs.

Plānots, ka no Rīgas domes budžeta Doma baznīcai 500 000 latu varētu tikt piešķirti jau šogad, kad novembrī veiks budžeta grozījumus, bet atlikušo pusotru miljonu latu pašvaldība varētu piešķirt, pieņemot nākamā gada budžetu.

Iecerēts, ka trīs neatliekamos Doma baznīcas darbus varētu paveikt trīs līdz četru gadu laikā. Darbi būtu jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) žurnālistiem uzsvēra, ka Doma baznīcai nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no pašvaldības pamatbudžeta. "Rīga dara ļoti daudz, lai Rīga noturētu tai piešķirto Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu," sacīja Ameriks.

"Doma baznīca nav vienkārša celtne, tā nav vienkārša baznīca. Tā ir sava veida simbols, tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ne tikai koalīcija, bet arī opozīcija atbalstītu naudas piešķiršanu. Doma baznīca mums ir jāatbalsta ne tikai ar šiem līdzekļiem, bet arī nākotnē šim atbalstam ir jābūt lielākam," sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Rīgas mērs arī uzsvēra, ka būtu labi, ja valsts sniegtu savu atbalstu Doma baznīcai, jo patlaban ir runa tikai par to, ko piešķir Rīgas dome. "Protams, ka krietni jaukāk būtu, ja vienu miljonu latu piešķirtu valsts, divus miljonus latu piešķirtu pašvaldība un arī baznīca piesaistītu finansējumu no Eiropas fondiem, bet tagad Rīga uzņēmusies visu šo atbildību," sacīja Ušakovs.

Rīgas Domā tā pastāvēšanas laikā veikti dažādi restaurācijas, rekonstrukcijas, labiekārtošanas un uzturēšanas darbi.

Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka Doma baznīca ir viena no tūristu iecienītākajām apmeklētāju vietām un gadā baznīcu apmeklē ap 130 000 apmeklētāju. Vanags cer, ka tiks rasta iespēja sniegt finansiālu atbalstu baznīcai, lai saglābtu ne tikai ēku, bet arī ērģeles, kas ir kultūrvēsturiska vērtība.

Pirms kāda laika bažas radīja Rīgas Doma pamati, kas tika nostiprināti, un tagad to stāvoklis ir normāls, bet patlaban lielākā problēma ir jumta seguma konstrukcijas, jo caurumi jumta segumā, ūdens kondensācijas un kapilāri kāpjošā ūdens radītais mitrums ēkā ir izraisījis koksnes trupes sēņu un kokgraužu bojājumu izplatīšanos, kā dēļ deformējušās jumta un torņa konstrukcijas. Savukārt nevienmērīgā ēkas daļu sēšanās izraisa plaisu un deformāciju veidošanos ēku konstrukcijās.

Baznīcas jumtā saglabājušās koka konstrukcijas pat no 17.gadsimta.

Lai nodrošinātu Rīgas Doma kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, Doma baznīcas ērģeļu zonā būtu nepieciešams nodrošināt konstantu mikroklimata režīmu. Ievērojot to, ka nav iespējams izveidot konstantu mikroklimata nodrošināšanu visā Doma zālē, to būtu nepieciešamas nodrošināt ērģelēm, pretējā gadījumā tās aizies postā.