Rīgas dome nevēlas pie AB dambja redzēt jaunas peldošās mājas

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piekrīt atļaut AB dambī uzturēties trim tur jau esošajām peldošajām mājām, bet jaunu peldlīdzekļu izvietošanu tur aicina nepieļaut.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja jau pavasarī skatīja jautājumu par Daugavas akvatorijā pie AB dambja teritorijas izmantošanu. Pērn departaments konstatēja, ka šajā teritorijā bez atbilstoša tiesiska pamata teju divus gadus atrodas pietauvoti trīs kuģošanas līdzekļi, kuri pieder uzņēmumiem "Noass", "Betanovuss" un "Ponton.lv". Līdz ar to departamentam tika uzticēts izstrādāt konkrētās teritorijas turpmākos izmantošanas scenārijus.

Departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko komitejas pārstāvjiem pastāstīja, ka departaments sagatavojis priekšlikumus, procentuāli sadalot komercdarbībai un kultūras projektiem paredzētās vietas. Ņemot vērā, ka Daugavas akvatorijas iespējamā izmantošana ir tieši saistīta ar Rīgas teritorijas plānojumu, departaments lūdza arī Pilsētas attīstības departamenta viedokli par AB dambja izmantošanas iespējām kuģošanas līdzekļu pietauvošanas un ilglaicīgas novietošanas vajadzībām, tajā skaitā - iespēju paredzēt dažādas izmantošanas zonas.

Saskaņā ar pašvaldības speciālistu sniegto informāciju, patlaban konkrētajai teritorijai ir spēkā esošs detālplānojums, kura realizācijā nav paredzēts izveidot kuģošanas līdzekļu piestātnes. "Ja kāda no domes institūcijām paredz citādāku šo teritoriju izmantošanu ilgtermiņā, tad ir nepieciešams mainīt detālplānojumu, tajā skaitā arī Rīgas vēsturiskā centra apbūves uz izmantošanas saistošos noteikumus, veicot izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā," skaidroja direktors.

Izvērtējot peldlīdzekļu pietauvošanu pie AB dambja un ņemot vērā šo darbību iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, departamenta pauda nostāju, ka peldlīdzekļu ilglaicīga novietošana pie AB dambja var radīt antropogēnā piesārņojuma riskus. Līdz ar to patlaban jaunu peldlīdzekļu pietauvošana šajā vietā no vides viedokļa nav vēlama, uzskata departamenta pārstāvji.

Aļeksejenko norādīja, ka konkrētās vietas izmantošana būtu jāvērtē ne tikai no vides viedokļa, bet arī pēc ieguvumiem, ko pilsētas iedzīvotājiem un viesiem sniedz šo peldlīdzekļu atrašanās pie AB dambja - izklaides iespējas, kultūras pasākumu organizēšana un citas. "Līdz ar to būtu saglabājams esošais peldlīdzekļu skaits, neparedzot jaunas pietauvošanās un stāvēšanas vietas," sacīja ierēdnis.

Pēc departamenta pārstāvju teiktā, patlaban tiekot izstrādāti noteikumi, lai tur novietotajiem peldlīdzekļiem juridiski tiktu dota atļauja uzturēties Daugavā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Mājokļu un vides komiteja sanāca uz sēdi, kurā deputāti tika informēti, ka Daugavas teritorijā pie AB dambja bez atbilstoša tiesiska pamata ilgstoši atrodas pietauvoti trīs kuģošanas līdzekļi, kuri pieder uzņēmumiem "Noass", "Betanovuss" un "Ponton.lv". Šie uzņēmumi pamatā nodarbojas ar kultūras un mākslas pasākumu rīkošanu.

Toreiz komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) ieteica noteikt, ka visi trīs peldlīdzekļi pašreizējā vietā var atrasties līdz atbilstošā normatīvā regulējuma izstrādei, paredzot konkrētu termiņu - līdz 2018.gada 1.jūlijam. Taču opozīcijas deputāti Krišjānis Feldmans (JKP) un Nauris Puntulis (VL/TB-LNNK) rosināja termiņu pagarināt līdz 2018.gada 31.decembrim.

Rezultātā deputāti nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kad tiks izstrādāti Daugavas ūdeņu pie AB dambja ekspluatācijas noteikumi, nenosakot nekādu konkrētu datumu, kad objekti no šīs vietas būtu jāaizvāc.

Šī gada 13.februārī komiteja jautājumu skatīja atkārtoti. Departamenta pārstāvji informēja, ka ir atjaunoti un saskaņoti Daugavas akvatorijas pie AB dambja ekspluatācijas noteikumi, kas būtu pamatojums noteikt divu kuģošanas līdzekļu zemes un ūdens gabalu iznomāšanas uzsākšanu konkursa kārtībā.

Deputātos gan neizpratni radīja fakts, ka izstrādāti tikai divu kuģošanas līdzekļu zemes un ūdens gabalu iznomāšanas noteikumi, un uzskatīja to par apdraudējumu konkrētajiem trīs kultūras un mākslas centriem. Tāpat deputāti uzsvēra, ka joprojām nav apzināta Daugavas akvatorijas pie AB dambja attīstības koncepcija.

Biedrības "Noass" valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis aģentūrai LETA toreiz skaidroja, ka, 2016.gadā, sešus mēnešus pirms zemes nomas līguma termiņa beigām, biedrībai bija jāiesniedz pieprasījums par tā pagarināšanu, kas arī ticis izdarīts. Biedrība pēcāk saņēmusi līguma pagarināšanas atteikumu, kas ticis saistīts ar topošām izmaiņām pašvaldības noteikumos. Zilgalvis norādīja, ka biedrība kopš tā laika nav saņēmusi informāciju par pašvaldības turpmākajiem plāniem attiecībā uz tās darbu, tādēļ biedrība un tās izstāžu zāles turpinājusi savu darbību bez izmaiņām.

Pavasarī komiteja vienojās, ka līdz šī gada septembrim, iesaistot visus kompetentos domes departamentus, tiks sagatavoti priekšlikumi AB dambja teritorijas attīstībai, procentuāli sadalot komercdarbībai un kultūras projektiem paredzētās vietas.