Nils Ušakovs: konflikti domē nav paredzēti [pilns intervijas teksts]

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), kurš šajā amatā stājās 2009. gada 1. jūlijā ar pārliecinošu balsu vairākumu domes balsojumā.

– Droši vien esat sasummējis darbus, kas gada laikā paveikti?

– Pats galvenais – bija pareizi jāsaliek prioritātes. Koalīcijai ir divas trešdaļas balsu, un tas ļauj plānot darbību četriem gadiem. Nav tā, ka viens mazs projekts tiek lobēts no vienas partijas, otrs – no citas. Viss ir sabalansēts. Mēs jau sākumā pateicām, ka aktīvi ieguldīsim naudu izglītības infrastruktūrā. Rezultātā šogad notiek vērienīgākie remontdarbi, kādi bijuši kopš 1991. gada. Tiek siltinātas skolu fasādes, sakārtotas teritorijas pie bērnudārziem, pavisam ir 200 objekti, kas tiek rekonstruēti. Ja mēs tagad to neizdarīsim, pēc četriem gadiem daudzus objektus vispār nevarēs sakārtot. Piemēram, biju skolā, kas būvēta padomju laikā un ko cēlis strojbats [Padomju armijas darba bataljons]. Vienā no blokiem, kas paredzēts sākumskolai, nav karstā ūdens, jo viņi aizmirsuši ielikt caurules. Ja nākamgad izremontēsim, skola funkcionēs, ja ne – sabruks pēc laika. Viss, ko tagad izremontēsim, būs vismaz divreiz lētāk, nekā būtu bijis pirms diviem gadiem un nekā būtu nākotnē. Tagad par vienu latu varam izdarīt to, ko nākotnē izdarītu par diviem latiem. Mums nav domstarpību – uz priekšu! Sagatavojām plānu kultūras objektu remontam turpmākajiem trim gadiem. Izremontēsim VEF Kultūras pili, Ziemeļblāzmu un Nacionālo mākslas muzeju, uzcelsim Latgales priekšpilsētā multifunkcionālu kultūras centru. To gribam izdarīt līdz sasaukuma beigām. Otrs – sociālā joma. Pusotru reizi ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas saņem pabalstus no pašvaldības. Vienīgā joma, kur palielinājām finansējumu, bija sociālais pabalsts. Trešais – drošība. Policistu ir vairāk, viņiem palielināja finansējumu. Policisti nodrošina patrulēšanu pie visām skolām, parādījās jaunas patruļas mikrorajonos. Viņi strādā kopā ar Rīgas satiksmi (RS). Var lamāt vai kritizēt projektu Live Riga, bet tūristu ir vairāk. Bija ziemā, brauc tagad. Tas ir ļoti saskatāms rezultāts.

– Kļūdu nav, viss ir izdevies?

– Ir grūtāk ar RS. Tas prasa daudz laika, ņemot vērā, ka tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pašvaldības un arī valsts mērogā. Tagad pēc audita tiek mazināts direktoru un priekšnieku skaits, arī administratīvās izmaksas. Jāsaprot, ka RS līdz pēdējam brīdim dotēja valsts. Tagad dotācijas netiek dotas un mēs to dotējam tikai un vienīgi no pašvaldības, no rīdzinieku naudas, kaut gan to izmanto arī citi iedzīvotāji. Strādāsim tālāk, lai samazinātu izmaksas, un tad pieņemsim lēmumu, ko darīt, – samazināt tarifu vai vēl kaut ko. Kaut arī visas atlaides absolūtajos skaitļos palika tādas pašas, kā bija, – 65 procentus no RS pasažieriem tarifu pieaugums nav skāris.

– Vai, jūsuprāt, RS izmaiņas panākamas, nomainot uzņēmuma vadību?

– Pagaidām mūsu taktika ir, strādājot ar esošo valdes priekšsēdētāju un ar jaunu valdi, mēģināt dabūt lielāku efektu. Mums ir cilvēks ar ļoti labu izpratni par to, kas notiek uzņēmumā, es neuzdrošinātos pilnīgi apmainīt visu valdi kopā ar priekšsēdētāju uzņēmumā, kur katra kļūda skars simtiem tūkstošiem cilvēku. Ja tā būtu pudeļu ražošana, varētu eksperimentēt radikālāk, bet ar RS – ne.

– Jums nācies pieņemt pirmajā brīdī nepopulārus lēmumus. Piemēram, par 50 latu pabalstu un vietām dārziņos. Vai tā bija, iespējams, slikta komunikācija ar sabiedrību, izskaidrojot šo lēmumu, vai tomēr tagad varat apgalvot, ka bija pareizi pabalstu noņemt, toties palielināt vietas dārziņos?

– Esmu pārliecināts, ka tas bija grūts, ne vienmēr sabiedrības labi saprasts, bet pareizs lēmums. 50 latu pabalsts bija kļūda, tas nebija pabalsts ģimenēm, kam ir problēmas atrast vietu bērnudārzā, bet sociāls pabalsts cilvēkiem, kuriem nav naudas. Daudzi reģistrējās rindās, lai to saņemtu. Kad gājām uz vēlēšanām, teicām, ka vajag šo pabalstu palielināt. Saskaroties ar reālo situāciju, redzējām, ka tas neatbilst būtībai. Tāpēc izdomājām, ka dosim 50 latu pabalstu trūcīgām ģimenēm ar bērniem bērnudārza vecumā, vienalga, vai ir vieta bērnudārzā vai nav. Jo bērnu vajag uzturēt, barot, apģērbt. Paralēli ieguldīsim naudu bērnudārzos. Nav saimnieciski maksāt pabalstu par to, ka bērnam nav vietas bērnudārzā, un neko nedarīt. Tuvāko gadu laikā rinda beigsies. Šogad būs apmēram 1000 jaunu vietu bērnudārzos.

– Stājoties amatā, izteicāt ideju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali – to varētu solidāri maksāt gan tur, kur maksātājs strādā, gan tur, kur dzīvo. Ko tas dotu Rīgai?

– Tas dotu ne tikai Rīgai, bet arī citām pašvaldībām. Viens piemērs – sabiedriskais transports, ko izmanto ne tikai rīdzinieki, bet katrs brauciens tiek dotēts tieši no rīdzinieku naudas. Mums nekad nebūs diferencētas maksas rīdziniekiem vai citu pašvaldību iedzīvotājiem, bet vai ir godīgi, ka nesaņemam dotācijas no valsts sabiedriskajam transportam, ko izmanto visi Latvijas iedzīvotāji? Otrs – daudzu apkārtējo pašvaldību iedzīvotāji ved bērnus uz Rīgas skolām un bērnudārziem. Jā, nauda seko bērnam, bet skolu remontus un ēku siltināšanu darām vai nu par savu naudu, vai atsevišķās programmās sadarbojoties ar valsti. Līdz ar to būtu normāli IIN sadalīt, ja cilvēks dzīvo vienā pašvaldībā, bet strādā citā. Tas būtu aktuāli arī Ventspilij, Daugavpilij, Rēzeknei, Ventspilij.

– Cik ātri tas ir izdarāms?

– Tas ir jautājums, ko var atrisināt parlaments ar Ministru kabinetu. Mēs varam izteikt tikai savas vēlmes.

– Jūs izteiksiet?

– Visu laiku esam teikuši. Tagad nav vērts, visi gaida vēlēšanas.

– Cik viegli jūsu vadītajai domei ir sastrādāties ar esošo valdību?

– Ir atsevišķi labi projekti, ar Vides ministriju tā pati māju siltināšana. Ar zemkopības ministru arī viss normāli. Bet kopumā viegli nav. Arī ar tiem ministriem, kas nav no Vienotības. Tagad visi gaida parlamenta vēlēšanas. Mēs darīsim savu darbu un skatīsimies, ar ko sastrādāsimies tālāk.

– Kurā brīdī jūs atdalījāties no tandēma Ušakovs–Šlesers? Jūsu popularitātes reitingi Rīgā ir ļoti augsti, bet Ainārs Šlesers acīmredzami tēmē uz lielo politiku.

– Es nekad nebiju ne pievienojies Šleseram, ne atdalījies. Rīgas domē ir ļoti labs sadarbības modelis starp partijām. Cik daudz žurnālistiem bija jāraksta par konfliktiem domes koalīcijā? Nevienu reizi. Un ne tāpēc, ka mēs ļoti aktīvi to slēptu, bet konfliktu nebija un nav paredzēti arī nākotnē. Tas ir galvenais, runājot par šīs domes instrumentiem, kādā veidā rezultāti ir sasniegti.

– Vicemērs Šlesers un cits koalīcijas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs neslēpj, ka kandidēs Saeimas vēlēšanās. Ja viņus ievēlēs parlamentā, vai tas radīs izmaiņas domes koalīcijas sastāvā?

– No vienas puses, kad aiziet cilvēks ar pieredzi, tas nav labi. Koalīcijā katrs no viņiem atbild par savu jomu. No otras puses, mums ir komanda, normāli pārgrupēsimies un turpināsim strādāt tāpat: 26 plus 12.

– Kā jums šķiet, vai šobrīd koruptīvās saites domē izdevies iznīcināt vai arī korupcija kļuvusi daudz rafinētāka?

– RSK likvidācijas gaitā bija atklāti visādi brīnumi, un mums nebija vēlmes piesegt tos. Tas bija klajš signāls visiem – ja mēs kaut ko redzam, tad nepiesedzam. Tagad notiek izmeklēšana. Cits piemērs – Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA). Nomainījām vadītāju, ielikām [Arturu] Lifšicu, bet, kad ieraudzījām rezultātu, viņš bija spiests aiziet. Visu auditā atrasto pa taisno atdevām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tas nozīmē, ka pat tad, ja ieliekam cilvēku amatā, bet viņš rīkojas nepareizi, mēs nesakām: labi, labi.

– Vai nenotiks tā, ka, apvienojot visas 15 namu pārvaldes vienā organizācijā, līdzīgu pārkāpumu kļūs vairāk, jo KNA bija vislielākā namu apsaimniekošanas SIA Rīgā? Ar viskliedzošākajiem pārkāpumiem...

– Nē, tieši otrādi! Tagad mums ir 15 ķēniņi, kas sēž katrs savā pārvaldē. Tagad nevar visam izsekot. Ja būs viena normāli uzbūvēta sistēma, tad būs pavisam citādi.

– Rīgai trīs gadu laikā jāatdod aizņemtie 134 miljoni latu. Naudas pietiks?

– Pietiks. Protams, mēs labprāt mazāk maksātu par Dienvidu tilta saistībām, bet tas ir mantojums. Jaunās saistības uzņemsimies apdomīgāk un par lietām, kas tiešām rīdziniekiem ir nepieciešamas. Piemēram, projekts par 5000 dzīvokļu celtniecību. Tas jebkurā gadījumā maksās vismaz divreiz lētāk nekā Nacionālā bibliotēka.

– Tātad šis sasaukums uzņemsies tādus projektus un pabeigs tos līdz tādam līmenim, lai nākamajam nebūtu jākož pirkstos un jārēķina, kā atdot kredītus?

– Maksājumi par kredītiem būs reāli, un jaunajam sasaukumam nebūs jāpasaka – tas ir grūts mantojums. Tie būs dzīvokļi, kur dzīvos cilvēki, tie būs izremontēti kultūras objekti. Mēs nekur neliekam roga i kopita [apzinātus šķēršļus]. Skolas ir siltinātas, smuki izskatās. Kas notiek tālāk? Kā vecajā [krievu satīriķa Mihaila] Zoščenko stāstā – kad pieslēdz elektrību, paskaties, cik drausmīgi ir apkārt, un izslēdz. Fasāde ir izremontēta, bet kāda ir teritorija? Kontrasts ir drausmīgs. Tātad izremontēsim arī teritoriju pie siltinātajām skolām un mums būs 20 normāli sakārtotas iestādes un vietas. Salīdzināsim ar citām skolām un iesim tālāk. Mums, 38 deputātiem, ir kopīga vīzija: skolas vajag remontēt? Jā, vajag! Viss. Punkts. Nav tā – man tur zemes gabals, izdomāsim kādu shēmu un ieguldīsim naudu tur. Nē!

– Vēsturiski brīvostas valdi vadījis vicemērs. Ja Šlesera kungs aizies no ostas...

– Vēsturiski bija gan tā, gan tā.

– ...tad jūs būsiet viņa vietā?

– Oi, nu... Mēs risināsim problēmas po mere postupļeņija [to rašanās kārtībā]. Aizies Šlesera kungs no valdes, tad skatīsimies.

– Esat apmierināts ar Rīgas brīvostas darbību?

– Latvijas ostām nav viegli laiki. Ir stipra konkurence ar lietuviešiem, igauņiem, ir kopīga krīze. Šlesers cenšas.