Rīgas dome spriež, vai atļaut kuģot Juglas ezerā

Rīgas domē asu viedokļu apmaiņu izpelnījusies pašvaldības iecere atcelt aizliegumu un turpmāk atļaut Juglas ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis veikt grozījumus "Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumos", paredzot atcelt aizliegumu Juglas ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus. Kā skaidroja departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, departaments saņēmis iedzīvotāju vēstuli ar lūgumu šo ierobežojumu atcelt un tam piekrīt, jo noteiktais aizliegums makšķerēt no kuģošanas līdzekļiem noteiktā laika periodā ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2002.gadā tika izstrādāti Juglas ezera ekspluatācijas noteikumi, aizliegumu piemērot ieteica ornitologi

Šo vēstuli parakstījuši trīs iedzīvotāji, kuri vērš departamenta uzmanību uz to, ka aizliegums, balstoties uz vairākiem normatīvajiem aktiem, ir novecojis un to nepieciešams atcelt, lai kavētu ezera aizaugšanu.

Sašutumu par šādu rīcību gan neslēpa deputāte Juta Strīķe (JKP), paužot neizpratni par to, kā tas nākas, ka trīs iedzīvotāju iesnieguma rezultātā departaments grasās steigšus mainīt noteikumus un ierobežojumus atcelt. Piņķe skaidroja, ka šādi lūgumi no iedzīvotājiem bijuši vairākkārt, sevišķi no makšķerniekiem, kad tiek atklāta sezona.

Viņa skaidroja, ka tad, kad 2002.gadā tika izstrādāti Juglas ezera ekspluatācijas noteikumi, šādu aizliegumu piemērot ieteica ornitologi. Uz ekspluatācijas noteikumiem tika izstrādāti arī domes saistošie noteikumi. "Taču jaunie ekspluatācijas parametri pieņemti 2016.gadā un vairs nedz ornitologi, nedz citas institūcijas nav saglabājušas šādu viedokli un neiesaka aizliegt kuģošanas līdzekļus ezerā. Turklāt, to izmantošana samazinās ezera aizaugšanas risku. Patlaban mums nav nekāda juridiska pamata šo aizliegumu saglabāt," sacīja Piņķe.

Deputāti vairāk nekā stundu iztaujāja departamenta pārstāvjus par to, kā šādas izmaiņas vērtē, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un līdzās esošais sociālās aprūpes centrs "Ezerkrasti". Tāpat tika taujāts par ietekmi uz putniem, vides piesārņojumu, krasta eroziju, kā arī to, vai pašvaldība ir tiesīga noteikt kuģošanas ātrumu ezerā, kuģošanas līdzekļu jaudu un citus parametrus.

Vides pārvaldes darbinieki ilgstoši skaidroja, ka no juridiskā viedokļa viņiem vairs nav nekāda pamata aizliegumu saglabāt, savukārt muzeja, iedzīvotāju vai aprūpes centra aptauja veikta neesot, jo tās tikušas iesaistītas ekspluatācijas noteikumu izstrādes laikā. "Šie noteikumi nav departamenta gara darbs, bet visu institūciju kopīgas sadarbības rezultāts," skaidroja Piņķe, norādot, ka noteikt ātruma vai jaudas ierobežojumus kuģošanas transportlīdzekļiem pašvaldība ir tiesīga, ja uzskata to par nepieciešamu.

Rezultātā pēc ilgstošām diskusijām, Mājokļu un vides komiteja nolēma grozījumus nodot departamentam atkārtotai pilnveidei. "Es neesmu zvejnieks vai makšķernieks un laivas man arī nav. Iesniedzot šos grozījumus, departaments skaidroja, ka tie ļaus kavēt ezera aizaugšanu un ļaus pašvaldībai tādā veidā ietaupīt līdzekļus. Taču diskusijas rezultātā saprotams, ka šim jautājumam tiešām trūkst fona izpētes," secināja komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

Līdz ar to departamentam tika uzticēts šos grozījumus pārrunāt ar Brīvdabas muzeju, Latvijas Ornitologu biedrību, kā arī visām citām iespējami iesaistītajām pusēm. Tāpat tika uzticēts izvērtēt to, kādus ierobežojumus pašvaldība kuģošanas līdzekļiem varētu noteikt. "Mēs nevaram mākslīgi aizliegt kuģošanu, bet arī atļaut visiem braukt, ar ko vien iedomājas, nevaram," skaidroja Stepaņenko, paredzot departamentam uzlikt par pienākumu iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi šādās situācijās, kā arī veikt citu nepieciešamo izpēti, lai vēlāk šo jautājumu skatītu atkārtoti.