Trešais mēģinājums izpatikt Rīgas domes opozīcijai
Neiztiekot bez vāji maskētām norādēm par opozīcijas ierobežoto spriestspēju, Rīgas domes koalīcija pirmdien jau trešo reizi četru mēnešu laikā grozīja pašvaldības nolikumu, kas reglamentēs to, cik ilgi, izskatot vienu jautājumu, deputāti var iztaujāt ziņotāju.
«4,5 stundas vienam lēmumam varēs uzdot jautājumus. Tas ir tuvāk brīvībai, bet tālāk no kārtības,» atsaucoties uz opozīcijas pārmetumiem par centieniem ierobežot demokrātiju, teica N. Ušakovs
Saskaņā ar jauno nolikumu, kurš aizstās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas par nedemokrātisku atzīto iepriekšējo, katram deputātam, iztaujājot ziņotāju, būs atvēlētas desmit minūtes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vairākkārt uzsvēra, ka saskaņā ar šo nolikuma redakciju katram izskatāmajam jautājumam atvēlētas 4,5 stundas iztaujāšanai. Turklāt šis laika aprēķins veikts, ņemot vērā tikai opozīcijā esošo deputātu skaitu, ja savu laika limitu izmantotu katrs domes deputāts, iztaujāšanai vien tiktu tērētas desmit stundas, kurām būtu vēl jāpievieno debatēs iztērētais laiks. N. Ušakovs gan bija izpētījis, ka tik daudz laika pašvaldībā vienam jautājumam tiek veltīts ļoti retu reizi. Līdz šim esot bijis tikai viens šāds gadījums.
«4,5 stundas vienam lēmumam varēs uzdot jautājumus. Tas ir tuvāk brīvībai, bet tālāk no kārtības,» atsaucoties uz opozīcijas pārmetumiem par centieniem ierobežot demokrātiju, teica N. Ušakovs un, ironizējot par opozīcijas darbspējām, piebilda:
«Komitejās nav nekādu ierobežojumu uzdot jautājumus ne pēc laika, ne pēc skaita. Domāju, ka var izprast visu līdz pēdējam momentam, pārējais atkarīgs no katra deputāta spējām un iemaņām.»
Tomēr arī šis relatīvi dāsnais domes koalīcijas piedāvājums opozīcijas deputātiem nešķita gana labs. Piemēram, Vienotību pārstāvošais Olafs Pulks atgādināja galvaspilsētas mēram, ka arī komiteju sēdēs opozīcijas tiesības uzdot jautājumus tiek ierobežotas, jo jautājumu sesijas tiek pārtrauktas ar komitejā strādājošo deputātu balsojumu.
Bažas opozīcijā radīja arī tas, kā koalīcija iecerējusi uzskaitīt katram deputātam atvēlēto un iztērēto laiku. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Juta Strīķe jautāja, vai dome tagad iegādāsies 60 šaha pulksteņus, kurus apstādinās, tiklīdz deputāts būs uzdevis pirmo jautājumu. N. Ušakovs viņu mierināja, ka pulksteņi nebūs jāiegādājas un arī jauni darbinieki domei nebūs nepieciešami - ar laika uzskaiti galā tikšot jau esošie darbinieki.
No opozīcijas puses izskanēja arī vairāki aicinājumi norakt kara cirvi un abām karojošajām pusēm, aizmirstot nesaskaņas, uzsākt konstruktīvu dialogu. Uz to N. Ušakovs atgādināja, ka, šim domes sasaukumam sākot darbu, visas opozīcijā esošās partijas paziņoja, ka nekādā veidā nesadarbosies ar koalīciju, tādēļ arī koalīcija neuzskata par nepieciešamu «skraidīt pa koridoriem» pakaļ opozīcijas viedoklim.
Jau vēstīts, ka pirmo reizi pašvaldības nolikuma izmaiņas plašu opozīcijas neapmierinātību izsauca marta sākumā, kad pieņemtie grozījumi noteica, ka deputāti sēdēs nedrīkst uzdot vairāk par trīs jautājumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards 26. martā izdeva rīkojumu par šo nolikuma grozījumu darbības apturēšanu.
Tajā pašā dienā dome sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolikums tika mainīts atkārtoti, šoreiz nosakot, ka turpmāk jautājumu sesijai par vienu lēmumprojektu tiks atvēlētas 20 minūtes, bet, skatot pašvaldības budžetu, 90 minūtes. 10. aprīlī ministrija paziņoja, ka arī šīs izmaiņas neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un būtu jāatceļ.