Rīgas domnieki atrota piedurknes "kautiņam"

© F64

Uzsākot darbu Rīgas domē, Nilu Ušakovu un Andri Ameriku no galvaspilsētas troņa tā arī negāzušie spēki solīja, ka valdošajai partiju savienībai mierīgas dienas nebūs. Šis solījums ir godam pildīts, taču arī koalīcija netur rokas klēpī un, iespējams, ķērusies pie metodēm, kas diskreditē to.

14. septembrī Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas attīstība, kas Rīgas domē ievēlētas no viena saraksta, aicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izvērtēt, vai galvaspilsētas mērs N. Ušakovs nav atstādināms no amata, ņemot vērā pieņemto lēmumu par 4,3 miljonu eiro galvojumu pašvaldības SIA Rīgas satiksme Skanstes tramvaja projekta realizēšanai.

Šāds aicinājums tapis, jo, saskaņā ar opozīcijas teikto, domē pieejamie dokumenti liecinājuši, ka Rīgas satiksme pati atzinusi, ka šobrīd nespēj laikus norēķināties ar kreditoriem, nespēj saņemt jaunu finansējumu un uzņēmuma apgrozāmais kapitāls ir nepietiekams. Tādēļ, sniedzot galvojumu uz maksātnespējas robežas esošam uzņēmumam, Rīgas dome nepamatoti riskē ar pilsētas iedzīvotāju naudu.

Jau nākamajā dienā, 15. septembrī, Rīgas domē Saskaņu pārstāvošais Aleksejs Rosļikovs vērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kuru lūdza izvērtēt Jura Pūces motīvus balsojumā, kurā viņš atturējies atbalstīt uz Augstākās tiesas lēmuma balstīto ieceri par spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā. J. Pūce šajā balsojumā atturējies, bet saskaņā ar spēkā esošo kārtību atturējušās balsis pieskaita «pret» balsojušajiem.

Šā iemesla dēļ A. Rosļikovs KNAB pauž aizdomas un lūdz tās pārbaudīt, vai šāds J. Pūces balsojums nav skaidrojams ar faktu, ka viņa sievas Zaigas vadītais labdarības fonds ASCENDUM regulāri saņem ziedojumus no lielākajiem azartspēļu operatoriem - SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs.

Tik tālu viss atbilst jau ierastajiem politisko pretpolu cīniņa noteikumiem, taču nedēļas sākumā vairāki mediji no it kā KNAB darbinieka saņēma anonīmu ziņojumu, ka uz biroju uzaicināts gan J. Pūce, gan viņa sieva, jo izmeklētājiem A. Rosļikova iesniegums šķitis pietiekami interesants, lai laulāto pāri izjautātu par sadarbību ar azarta spēļu organizētājiem, kas pēdējo piecu gadu laikā ASCENDUM saziedojuši vairāk nekā 490 tūkstošus eiro.

Lai noskaidrotu, vai šis anonīmais ziņojums atbilst patiesībai, Neatkarīgā vērsās KNAB, kura pārstāve Laura Dūša atgādināja, ka birojs nesniedz informāciju par uzsāktajām pārbaudes lietām un cilvēkiem, kas uzaicināti uz pārrunām.

Savukārt J. Pūce noliedz, ka viņš vai viņa sieva būtu uzaicināti ierasties KNAB. «Es viņiem vairs neesmu interesants. KNAB jau mani pārbaudīja krustu šķērsu, un nekādu uzaicinājumu neesmu saņēmis,» atsaucoties uz KNAB veikto pārbaudi Zolitūdes traģēdijas kontekstā, kurā līdzīgu motīvu dēļ tika pārbaudīta tolaik Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra J. Pūces lēmumu saikne ar būvnieku ziedojumiem ASCENDUM, saka politiķis.

Tiesa, anonīmais informācijas avots dienu pēc Neatkarīgās sarunas ar J. Pūci atkārtoti ziņoja, ka politiķis aizvadītajā ceturtdienā tomēr bijis KNAB, kur izmeklētājs viņu iztaujājis par ASCENDUM saņemtajiem ziedojumiem.

Jautāts, vai arī šī informācija neatbilst patiesībai, J. Pūce atteica, ka birojā aizvadītajā ceturtdienā tomēr ir bijis, bet izmeklētājus interesējusi kāda sena lieta, kas nav saistīta ne ar viņa sievas vadīto labdarības organizāciju un tās saņemtajiem ziedojumiem, ne ar viņa darbību Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā. «Tie ir vēl senāki notikumi,» saka J. Pūce. Savukārt KNAB joprojām ir uzticīgs saviem principiem un par uzaicinātajām personām un uzdotajiem jautājumiem informāciju nesniedz.

Tas, ka Z. Pūces vadītā organizācija ziedojumus saņem arī no azartspēļu organizētājiem, netiek slēpts. Abi komersanti piesaistījuši savus ziedojumus projektam Garā pupa, Mākslai vajag telpu un citiem kultūras projektiem.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais