Rīgā top ūdeņraža uzpildes stacija
Lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu un veicinātu bezizmešu transporta ieviešanu, Rīgā tiek īstenots starptautisks projekts, kurš paredz ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecību. Šobrīd jau uzsākta stacijas būvniecība, un jaunais objekts sāks darboties jau šā gada beigās un tiks izmantots privātā un sabiedriskā transporta uzpildei.
Patlaban jau uzstādīts viens no trim ūdeņraža uzpildes stacijas moduļiem, taču pirmās ūdeņraža līnijas testi paredzēti oktobra beigās, kad tiek gaidīta pirmā ar šo degvielu darbināmā vieglā automašīna. Arī pirmajam trolejbusam, kurš jau pagājušonedēļ Vācijā ticis uzpildīts ar ūdeņradi, jāveic vien pēdējie komplektācijas darbi, lai to varētu nogādāt Rīgā, iepazīstinot žurnālistus ar uzpildes stacijas būvniecības gaitu, skaidroja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvis Aivars Starikovs. Šī stacija dienā saražos 300 kilogramu ūdeņraža un ar šo apjomu spēs nodrošināt degvielu desmit trolejbusiem un desmit autobusiem, kā arī vismaz piecas vieglās automašīnas, jo viens no projekta noteikumiem ir publiskā pieejamība. LZA pārstāvis arī uzsvēra, ka šis objekts ir drošs: «Industrijā ūdeņradis tiek jau sen lietots un ir pierādījis, ka tas, izmantojot pareizu aprīkojumu, ir drošs energoresurss. Turklāt būtiski ir arī tas, ka tā uzpilde transportlīdzekļos ir tikpat ātra kā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu.»
Projekta kopējā summa ir 16,1 miljons eiro. No tiem 50% (8,05 miljoni eiro) ir ES finansējums un 50% Rīgas satiksmes pašu līdzfinansējums. Rīgas satiksmes finansējuma daļa tiks piesaistīta aizdevuma veidā. Aizdevumu šā projekta realizācijai Junkera plāna ietvaros piešķīrusi Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu Investīciju banka (NIB).
Viens no aizdevējiem, EIB viceprezidents Aleksandrs Stubs atgādināja, ka šobrīd Latvijā viņa vadītā banka investē trīs projektus: 75 miljoni eiro piešķirti (vēl arī no NIB - 60 miljonu eiro) Rīgas satiksmei transporta nozares attīstībai, bet divi pārējie - Latvijas Universitātes (LU) kompleksa celtniecībai. Viņš arī akcentēja, ka EIB četri galvenie darbības virzieni: mazais un vidējais bizness, infrastruktūra, inovācijas objekti un klimata un vides aizsardzība. Tieši pēdējie trīs veidi tiek īstenoti arī Latvijā. A. Stubs, kurš pats esot liels jauno tehnoloģiju cienītājs un ticot «digitalizācijai, robotizācijai, 3D drukāšanai, internetam un mākslīgajam intelektam», pauda pārliecību, ka šobrīd esam «pa vidam transporta revolūcijai». Gan viņš personīgi, gan EIB ir priecīga piedalīties šajā projektā, kas ir virzīts tieši uz šīs jomas attīstību. A. Stubs uzteica Rīgu, kas nebaidās uzņemties risku un «doties iekšā neizpētītās teritorijās un būvēt vienu no pirmajām ūdeņraža uzpildes stacijām».
Rīgas mērs Nils Ušakovs atzina, ka šis Rīgas rajons - Pārdaugava - pēdējos gados attīstās īpaši strauji. Te top LU Akadēmiskais zinātņu centrs, Rīgas Tehniskās universitātes pilsētiņa, drīz sāksies Rail Baltic īstenošana. Un nu šeit būs arī videi draudzīga transporta uzpildes stacija, kura kļūs par vienu no Baltijas mēroga paraugobjektiem.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka atgādināja leģendu par Rīgu, kura nekad nav gatava. Jo, kamēr tā attīstīsies, tā dzīvos. Un šī būve ir viena no liecībām, ka Rīga ir atvērta pārmaiņām - lai kļūtu «par skaistāko, inovatīvāko, zaļāko un tīrāko vietu». I. Šteinbuka norādīja, ka daļa finansējuma nāk no Eiropas fonda - tā dēvētā Junkera plāna Invest Europe: «Pirms pāris gadiem, kad šis plāns parādījās, Latvija bija ļoti skeptiska par iespēju saņemt līdzekļus no tā, jo, lūk, mūsu valstij jau tā tiek piešķirtas lielas summas no Eiropas struktūrfondiem. Šobrīd redzam, ka tā nav noticis, un gan šis projekts, gan LU jaunais komplekss ir apliecinājums tam.» Patlaban apstiprinātas investīcijas jau par 178 miljoniem eiro, bet kopumā tās sasniegs pusmiljardu eiro. Šādas summas būs labs katalizators Rīgas un Latvijas izaugsmei, savu pārliecību pauda EK pārstāve.
Jāatgādina, ka Rīgas satiksme ir starptautiskā projekta H2Nordes koordinatore. Projekts tiek īstenots ne tikai Rīgā, bet arī Pērnavā un Nīderlandes pilsētā Arnemā. Pāreja uz ūdeņradi kā alternatīvo degvielu un enerģijas nesēju transportlīdzekļos nodrošinās efektīvāku primāro energoresursu izmantošanu un veicinās bezizmešu transporta ieviešanu.