Ušakovs norāda, ka Purvciemā un Pļavniekos nevienmēr visi ievēros noteikumus

Pašvaldība regulāri atgādina iedzīvotājiem, ka nevajag atrasties uz Deglava ielas galā esošā atkritumu kalna, un atrašanās uz tā ir atsevišķu indivīdu neapdomīga rīcība, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

"Mēs esam ļoti pateicīgi ministrijai, ka tā vēl vienu reizi ir pievērsusi uzmanību Deglava ielas kalnam, jo Rīgas dome visu laiku ļoti aktīvi atgādina rīdziniekiem, ka uz kalna atrasties nedrīkst. Tieši tāpēc ir izveidots žogs un tieši tāpēc ziemas mēnešos uz kalna drīkst atrasties tikai tad, kad temperatūra ir zem nulles," pauda Ušakovs.

Viņš norādīja, ka Purvciemā un Pļavniekos kopā ir 120 000 cilvēku un ir skaidrs, ka ne visi vienmēr ievēros noteikumus, uzsverot, ka atrašanās uz kalna ir atsevišķu indivīdu neapdomīga rīcība. Ušakovs arī pastāstīja, ka žogam, kas ir ap kalnu, jau septiņas reizes ir bijis kapitālais remonts un SIA "Rīgas meži" vēl neskaitāmas reizes ir veikuši sīkus remontus.

"Būvēt monumentālu žogu būtu ārkārtīgi nepareizi, jo ierobežojumi, kas ir saistīti gan ar Eiropas Savienības finansējumu, gan ar tehniskām prasībām piecus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā beigsies, un pēc tam mēs plānojam kalnu attīstīt, tur tiks būvēta infrastruktūra, kas ir domāta slēpošanai un citām ziemas aktivitātēm," pauda Ušakovs.

Viņš norādīja, ka pašvaldība kopā ar policiju meklē risinājumus par apsardzi uz vietas.

"Pie katra staba mēs policistu norīkot nevaram un tas arī būtu nepareizi no policijas kapacitātes izmantošanas viedokļa. Skaidrs, ka mēs apsardzi pastiprināsim, īpaši ziemas mēnešos. Ziemā, kad ārā ir sniegs, bet temperatūra ir ap nulli, pie kalna ir pastiprināta policijas klātbūtne," pauda Rīgas mērs.

Viņš norādīja, ka pašvaldība turpinās stāstīt, ka atrasties Deglava ielas kalnā piecu gadu periodā ir aizliegts.

Rīgas mērs skaidroja, ka kopumā šai vietā ir trīs zonas - pirmā zona, kas ir apžogota, ir pie skolas un ir izveidota teritorijā, kur nebija atkritumi. Šajā vietā ir lielais atpūtas un sporta parks, kur atrodas absolūts vairākums no apmeklētājiem. Tālāk ir zaļā zona, kurā atrodas piknika galdi. To izvietošana ir saskaņota un cilvēki tur drīkst uzturēties.

Savukārt trešā zona ir kalns, uz kura nedrīkst uzturēties. Ušakovs pauda, ka ziemas mēnešos pats regulāri raksta sociālajos tīklos atgādinājumus rīdziniekiem, lai nekāpj kalnā, jo to drīkst vien tad, kad ārā ir mīnusi. Vasaras mēnešos atrašanās uz kalna, protams, ir aizliegta.

Jautāts, vai nebiedē, ka pašvaldībai būtu jāatmaksā no ES iegūtais finansējums, Ušakovs norādīja, ka Rīgas dome strādā ļoti cieši ar ministriju, lai neviens apdraudējums nerezultētos ar finansiālu atmaksu, piebilstot, ka pašvaldība to nepieļaus.

Rīga mērs pastāstīja, ka Deglava ielas kalns ir inženiertehnisks risinājums - tur ir atkritumi, virs kuriem ir speciāli slāņi. Ir nepieciešami pieci gadi, lai kalns nosēstos un šie slāņi izveidotos stiprāki. Kalnā nav apdraudējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai, bet ir iespējams sabojāt vienu no šiem slāņiem un tad atkal vajadzēs strādāt pie kompleksa risinājuma.

"Rīgas meži" valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA pastāstīja, ka "Rīgas meži" apsaimnieko teritoriju abpus žogam. Tai skaitā nepieciešamības gadījumā, ja ir konstatēts vandālisma akts, piemēram, žogs ir saplēst vai izgāzts, "Rīgas meži" darbus par saviem līdzekļiem izdara. Tie ir sīki ikdienas darbi, par kuriem atsevišķus aprēķinus uzņēmums neveic.

Ja bojājums ir bijis nopietns, piemēram, žoga posms ir nozagts vai iztrūkst, tad "Rīgas meži" par to ziņo Mājokļu un vides departamentam, kas ir atbildīgais par teritoriju un lielāku remontdarbu veikšanu.

Kopā "Rīgas meži" par saviem līdzekļiem ir veikuši četrus lielus remontdarbus, bet pārējās trīs reizes tos veicis Mājokļu un vides departaments.