Zeltiņu vienbalsīgi ieceļ par jauno Rīgas brīvostas vadītāju

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Šodienas 28. jūlija valdes sēdē Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprināja ilggadēju transporta un loģistikas nozares profesionāli Ansi Zeltiņu. Jau 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi atbalstīja A.Zeltiņa kandidatūru pārvaldnieka amatam, bet vēl bija jāsaņem arī satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas tika saņemts. Darbu pārvaldnieka amatā A.Zeltiņš sāks no 1. augusta.

“Viens no maniem svarīgākajiem pirmā darbības posma uzdevumiem būs jaunā Rīgas ostas attīstības plāna izstrāde nākamajiem 10 gadiem. To esmu apņēmies paveikt un apstiprināšanai valdībā nodot nākamā gada laikā. Ir svarīgi nodrošināt ostas attīstības pēctecību un stiprināt konkurētspēju - tas būs jaunā ostas attīstības plāna uzdevums - Rīgas brīvostas kapacitāte un ilgtspējīga infrastruktūra to viennozīmīgi ierindo Baltijas reģiona nozīmīgāko ostu galvgalī. Ir virkne jau iesāktu darbu un projektu, kas veiksmīgi jāīsteno, tostarp, jāpabeidz ostas pārvaldes reorganizācija un pārvaldības stiprināšana, saimniecisko funkciju sadalīšana, komandas nostiprināšana, sekmīgi jānoslēdz darbs pie Krievu salas projekta,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Ansis Zeltiņš ir dzimis 1975. gadā, ieguvis profesionālo bakaulaura/maģistra grādu jūras transportā Latvijas Jūras akadēmijā, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Salfordas Universitātē, Apvienotajā Karalistē. A.Zeltiņa profesionālā pieredze saistīta gan ar kuģniecības nozari (kapteiņa palīgs uz Aframax tipa kravas kuģiem), gan vadošos amatos privātajā un publiskajā sektorā transporta un loģistikas jomā. Pašlaik A.Zeltiņš ieņem VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētāja amatu, ir SIA “Rīgas brīvostas flote” direktors un valdes loceklis, kā arī VAS “Latvijas Jūras administrācija” valdes priekšsēdētāja padomnieks. Pirms tam bijis transporta nozares atašejs Eiropas Savienībā, vadījis VAS “Latvijas Jūras administrācija”, kā arī strādājis vadošos amatos vairākās privātos ar transporta un loģistikas nozari saistītos uzņēmumos.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu atklāts konkurss tika organizēts trīs kārtās - pirmajā kārtā tika vērtēta pretendenta atbilstība vispārīgajiem kritērijiem, otrajā - pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notika pretendentu klātienes intervijas. Nolikums paredzēja, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tika uzskatīta par priekšrocību. Tāpat bija nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tika noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām - gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

Attiecībā uz pretendenta specifiskajām, ar nozari saistītajām zināšanām un kompetencēm, tika pieprasīta dziļa izpratne par ostu darbību un reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, pieredze stratēģiskās attīstības vadības, finanšu un plānošanas jautājumos, starptautiskas sadarbības pieredze, kas pretendentam būs jāpamato rakstveidā, kā arī nevainojama reputācija.

Pretendentu atlasi un izvērtēšanu veica Rīgas brīvostas valdes apstiprinātā Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas komisija, kura sastāvā tika iekļauti: VAS “Latvijas Jūras administrācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš (Satiksmes ministrijas pārstāvis), Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde (Finanšu ministrijas pārstāve), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs (Ekonomikas ministrijas pārstāvis), VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valdes priekšsēdētājs Kristaps Treimanis (Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis), Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš (Rīgas domes pārstāvis), Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle - Statkus (Rīgas domes pārstāve) un zvērināts advokāts Modris Supe (Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis). Ar padomdevēja tiesībām darbam komisijā tika apstiprināti Aleksandrs Muhlinkins, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā. Kravu apgrozījums 2016. gadā sasniedza 37 milj. tonnu. Rīgas brīvosta ir daudzfunkcionāla osta ar modernu un drošu infrastruktūru, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz 194 ostā strādājošie privātie komersanti, tai skaitā 35 stividoruzņēmumi (kravu termināļi).

Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) veic ostas pārvaldīšanu, atbild par ostas infrastruktūras uzturēšanu, ostas drošību, kā arī par ostas zemes un infrastruktūras iznomāšanu privātuzņēmumiem. RBP nenodarbojas ar komercdarbību ostā. Tās ieņēmumus veido ostu maksas no apkalpotajiem kuģiem, kā arī zemes un piestātņu nomas maksas. RBP darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principiem - tās rīcībā esošos finanšu līdzekļus izmanto tikai ostas apsaimniekošanai un attīstīšanai.

Latvijā

Ziemassvētku un gadumijas priekšvakarā TV24 raidījumā „Kārtības rullis” nedaudz filozofiski, ar ironiju un spilgtām atziņām par Latviju kā zemi un valsti, tās pagātni, tagadni un nākotni, par latviešu gēniem un birokrātiju diskutēja Latvijas Sarkanā Krusta prezidente Līga Meņģelsone, biologs, dabas pētnieks Māris Olte, komponists Zigmars Liepiņš un bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Svarīgākais