Rīgas opozīcija apšauba komiteju leģitimitāti

Apbrīnojamu apņēmību cīņā ar koalīcijas dzirnavām pirmajā Rīgas domes sēdē pierādījusī opozīcija apņēmusies tādā pašā garā turpināt un panākt jaunievēlēto komiteju pārvēlēšanu.

Pirmā jaunās Rīgas domes sēde, pateicoties Latvijas Reģionu apvienības/Latvijas attīstībai, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un Vienotības pārstāvju veidotajai opozīcijai, izvērtās gandrīz divdesmit stundu maratonā. Apzinādamies, ka iegūt mēra vai vicemēra amatu tai nav iespējams, opozicionāri mocīja Saskaņas un Gods kalpot Rīgai veidotās koalīcijas kandidātus uz pašvaldības augstākajiem amatiem ar neizsmeļamu jautājumu straumi un grandiozām debatēm.

Šis izgājiens izjauca koalīcijas plānus pirmo domes sēdi beigt jau pēc pāris stundām.

Tomēr šī mikrouzvara pagaidām ir vienīgā, kuru opozīcija var iekļaut savā kontā. Tajā pašā dienā tika ievēlēts Rīgas domes komiteju sastāvs un Rīgas mērs sasauca pirmās komiteju sēdes, kurās bez opozīcijas klātbūtnes tika ievēlēta to vadība. Opozicionāri cer, ka, vēršoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), šos lēmumus varēs atsaukt.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka katrs iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma deputāts varēja strādāt divās komitejās, kuru locekļu skaits nepārsniedza 15. Savā pēdējā darba dienā vecais sasaukums šo Rīgas domes nolikumā atrunāto kārtību mainīja, nosakot, ka katrs deputāts var strādāt trijās no astoņām komitejām, bet to locekļu skaits tika palielināts līdz 20.

Praktiski tas nozīmēja, ka koalīcija komitejās nodrošināja lielāku savu pārsvaru, jo saskaņā ar iepriekšējo kārtību veidotajās komitejās strādātu astoņi koalīcijas un septiņi opozīcijas deputāti, bet jaunajā kārtībā šī proporcija ir 11 pret deviņi. Turklāt ne visiem deputātiem iespējams strādāt visās trijās maksimāli iespējamajās komitejās. Komitejas ir tikai astoņas, kas iepriekšējā kārtībā ļāva katram deputātam strādāt divās no tām, bet līdz ar jauno kārtību 20 deputātiem realizēt sevi nāksies tikai divās, nevis trijās komitejās.

Vienotības Rīgas vēlēšanu saraksta līderis Vilnis Ķirsis un pārējie opozīcijas deputāti ir pārliecināti, ka šāda kārtība nav pieņemama un konfliktē ar pašvaldību vēlēšanu likumu un, iespējams, pat ar Satversmi. Abi likumi nosaka, ka vēlēšanas ir vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas.

V. Ķirsis skaidro, ka vecās domes jaunradītā kārtība ir konfliktā ar vienlīdzības principu, jo trijās komitejās strādājošo deputātu mandāti ir spēcīgāki nekā tiem, kuri var strādāt tikai divās komitejās. Turklāt nevienam no četriem Vienotības deputātiem nav dota šāda iespēja. Tādēļ opozīcija sagatavos juridiski pamatotu iesniegumu VARAM, lai tā aicinātu domi atcelt nolikuma izmaiņas.

Pagaidām nav zināms, kad ministrija varētu sniegt atbildi uz šo iesniegumu, bet to, ka tā pievērsīsies šim jautājumam, apliecina VARAM vadītāja Kaspara Gerharda teiktais, ka viņam domē notiekošais šķiet nepieņemams un nesaprotams.

Opozīcijai nav pieņemama arī kārtība, kādā ievēlēta komiteju vadība, jo saskaņā ar nolikumu par komiteju sēžu sasaukšanu deputāti jāinformē trīs stundas iepriekš. Pirmajā domes sēdē šis noteikums nav ticis ievērots, tādēļ to lēmumi jāuzskata par nelikumīgiem, uzskata opozīcija. Arī komiteju vadības ievēlēšanu opozīcija cer atsaukt ar VARAM palīdzību.

Neizpratnē par opozicionāru vēlmēm ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš ir pārliecināts, ka, dodot iespēju deputātiem strādāt trijās komitejās, dome izdarījusi labu darbu, jo politiķiem būs vairāk iespēju pierādīt sevi. Savukārt tas, ka neviens deputāts no Vienotības frakcijas pie trešās komitejas nav ticis, esot likumsakarīgi, jo Vienotība ir mazākā frakcija, bet divās komitejās strādājošo deputātu skaits visās frakcijās ir proporcionāls. Turklāt pašvaldības nolikuma veidošana esot ekskluzīvas pašas pašvaldības tiesības, un ne ministrijai, ne tiesai šajā procesā neesot ietekmes.