VM rosināto izmaiņu dēļ Rīgā būtu jāveic plaši siltummezglu remontdarbi

Viņa pastāstīja, ka visās vecajās mājās siltummezgls tehniski nodrošina 55 grādu ūdens temperatūru siltummezglā. Šādā temperatūrā ūdens ir izejas brīdī no siltummezgla, tomēr atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa, celtniecības brīža, stāva un citiem aspektiem, nonākot dzīvoklī temperatūra var būt 52 vai pat 49 grādi.

Ja tiks ieviesti paredzētie noteikumu grozījumi, tas rada daudz jautājumu par to, kā rīkoties apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem, akcentē Vaļuma.

"Pašreiz to, ka ūdens temperatūra, tam nonākot dzīvoklī, būtu 55 grādi tehniski nav iespējams nodrošināt lielākajā daļā ēku. Lai to nodrošinātu ir jāveic siltummezgla pārbūve, stāvvadu nomaiņa, cirkulācijas izbūve vai vēl citi darbi, kas jādara par kopīpašnieku naudu," pauda Vaļuma. Viņa uzsvēra, ka vairums dzīvojamo ēku ir celtas citos apstākļos un nevar uzlikt prasības, kuras tajās tehniski nevar izpildīt.

Viņa pastāstīja, ka pārvaldnieks izdevumus, kas vajadzīgi ēkas remontdarbiem katru gadu iekļauj tāmē, ko izvērtē kopīpašnieki, nolemjot, kuri darbi tiks veikti. Arī šīs pārbūves būtu jāiekļauj remontdarbu tāmē.

"Rodas jautājums, kas notiks, ja kopīpašnieki atsacīsies uzņemties atbildību un pārbūvēt siltummezglu? Ko darīs pārvaldnieks, ja kopīpašniekiem nebūs pilnvērtīgs finanšu uzkrājums, lai veiktu šādus pārbūves darbus?" pauda RNPpārstāve.

Kā ziņots, ka VM izstrādājusi priekšlikumus Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, rosinot noteikt, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī, jābūt ne zemākai par 55 grādiem pēc Celsija, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pēc VM paustā, lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar legionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri nāktos veikt ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošanu un novērtēšanu, kā arī riska faktoru novēršanu.

Savukārt, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.

Veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanas gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā. "Tāpat esmu uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā," piebilda ministre.