Panākts būtisks progress Krievu salas projekta īstenošanā

Viņš informēja, ka ir aktualizēts projekta rīcības plāns un ilgtermiņa darbības laika plāns, kā arī panākta vienošanās ar stividoriem par nepieciešamās pieslēgumu infrastruktūras un ogļu putekļu sienas izbūvi Krievu salā.

"Jau 22.februārī brīvostas valde parakstīja vienošanos ar stividoriem par to, ka tiks uzbūvēts putekļu žogs, papildus elektrojaudas, kravu laukumi ar ūdens novadīšanas sistēmu, pievadceļi un cita papildus infrastruktūra, ko finansēs Rīgas brīvostas pārvalde," stāstīja Dubkevičs.

Lai nākotnē nodrošinātu maksimālu Krievu salas termināļa noslodzi un izmantošanu, paredzēts izstrādāt Krievu salas lokālplānojumu, kurā tiks noteiktas detalizētākas prasības turpmākai termināļa teritorijas izmantošanai un attīstībai, precīzāk nosakot terminālī pārkraujamo kravu veidus.

Rīgas brīvostas pārvalde jau ir izsludinājusi publisku iepirkumu par Krievu salas lokālplānojuma veikšanu, informēja Dubkevičs.

Savukārt Rīgas dome Eksportostai un tai pieguļošajai teritorijai izstrādās lokālplānojumu (kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumus), nosakot Eksportostas ziemeļu daļā atļautos pārkraujamo un uzglabājamo kravu veidus, kuros neietilpst ogles un bīstamās kravas. Abu lokālplānojumu izstrādi atbalstījusi arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, un tuvākajās dienās abi jautājumi tiks virzīti apstiprināšanai Rīgas domē.

"Saskaņā ar projekta mērķi un ar Kohēzijas fonda atbalstu akmeņogļu pārkraušanas operāciju pārvirzīšanai tālāk no pilsētas centra, Krievu salā ir izbūvēta moderna pasaules līmeņa ostu infrastruktūra, kas nodota ekspluatācijā noteiktajos termiņos - līdz 2015. gada 31. decembrim. Pašreiz saskaņošanas procesā ar stividoriem ir pēdējie jautājumi par ogļu pārkraušanas tehnoloģiju pārnešanu un nepieciešamās atbalsta infrastruktūras nodrošināšanu. Esam pārliecināti, ka šis process noritēs plānotajos termiņos un līdz 2018.gada beigām ogļu pārkraušanas operācijas no Rīgas centra pilnībā tiks pārceltas uz Krievu salas termināli," sacīja Dubkevičs.

Krievu salas projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

Uzsākot darbu pie projekta īstenošanas ar Eksportostā strādājošiem stividoriem - SIA "Strek" un SIA "Riga Coal Terminal" -, Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu, kas paredz to darbības - ogļu kravu pārkraušanas operāciju - pārcelšanu no līdzšinējās komercdarbības veikšanas vietas Eksportostā uz Krievu salu.

"Strek" jau patlaban strādā pie savas darbības pārcelšanas pilnā apmērā no pilsētas centra uz Krievu salu, izstrādā sava termināļa būvprojektu, ir piegādātas ogļu transportēšanas iekārtas.

Šā gada maijā "Strek" plāno pabeigt būvprojektēšanu un saņemt būvvaldes apstiprinājumu par projektēšanas nosacījumu izpildi. 2016.gada beigās "Strek" ir uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus.

"Strek" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Makarovs norādīja, ka kopējās "Strek" plānotās investīcijas šajā projektā sasniegs 49 miljonus eiro. "No stividoru viedokļa šis projekts nav izdevīgs, bet 2000.gados sākās sabiedrības spiediens par vides prasību ievērošanu, līdz ar to stividoram jāstrādā tā, lai mazinātu riskus videi," sacīja Makarovs.

"Riga Coal Terminal" ogļu kravas tiks pārceltas no pilsētas centa uz Krievu salu, bet ģenerālkravas un citas beramkravas plānots atstāt Eksportostas ziemeļu daļā. Rīgas brīvosta ir panākusi vienošanos ar "Riga Coal Terminal" par papildu infrastruktūras apjomu grozījumiem.

Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010.gada līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projekta ietvaros ir izbūvētas četras dziļūdens piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 metri, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 hektāru platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,5 metriem virs jūras līmeņa.

Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apjomā.

LETA jau ziņoja, ka pērn Valsts kontrole secinājusi, ka pastāv 100% ES fondu līdzfinansējuma korekcijas risks Krievu salas infrastruktūras projektam.

Valsts kontrole pērn pabeigusi revīziju par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenoto projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

Būtisks trūkums, kas var radīt ES līdzfinansējuma atmaksāšanas risku, ir neiekļaušanās projekta īstenošanas termiņos, pērn norādīja Valsts kontrole. Jau revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja būtiskas atkāpes no projekta īstenošanas termiņiem, kā arī kavējumi projekta īstenošanas termiņos konstatēti pēc revīzijas. Pēc Valsts kontrolei iesniegtajiem dokumentiem tika secināts, ka laikā pēc revīzijas pabeigšanas projekta īstenošana ir ieilgusi vismaz vēl par pusgadu.

Pie līdzfinansējuma zaudēšanas var novest arī kavēta Rīgas teritorijas jaunā plānojuma izstrāde - tam būtu jānotiek līdz 2018.gada beigām, uzsvēra Valsts kontrole. Apstiprinot jauno plānojumu, varētu tikt likumīgi pamatotas projekta laikā veiktās izmaiņas pret sākotnējiem mērķiem attiecībā uz Andrejsalas un Eksportostas teritorijas izmantošanu ostas vajadzībām.

Bažas par ES līdzfinansējuma zaudēšanu Valsts kontrolei radīja arī EK vērtējums par projekta mērķu sasniegšanu, kas tiks sniegts 2019.gadā, jo līdz pat šim brīdim EK nav ne saskaņojusi, ne devusi skaidru atbildi, vai izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā, kas paredz daļas Andrejsalas un Eksportostas teritorijas saglabāšanu ostas vajadzībām, ietekmēs projekta mērķu sasniegšanu.