Pie Rīgas domes šodien aptuveni 50 gidi zibakcijā vērsa pašvaldības uzmanību uz to, ka profesionālam gidam nav obligāti nepieciešams iziet 160 akadēmisko stundu kursus valsts sertificētā gidu programmā
Aģentūra LETA novēroja, ka gidi Rātslaukumā nostājās ar seju pret domes ēku ar paceltu Rīgas gida karodziņu, kuram uzsieta sēru lentīte, kā arī rokās turot ar melnu krustu pārsvītrota sertifikāta kopiju. Gidi pāris minūtes stāvēja pie Rīgas dome un pirms izklīšanas saņurcīja "sertifikātus" un iemeta tuvākajā miskastē.
Viena no pasākuma organizatorēm Tatjana Bolmane aģentūrai LETA pastāstīja, ka galvenās gidu izvirzītās pretenzijas ir par to, ka sertifikāta atjaunošanai no gidiem tiek pieprasīts iziet 160 akadēmisko stundu kursus valsts sertificētā programmā. Šādas programmas Rīgā pašreiz piedāvā divas firmas.
Iepriekš gidi, kuriem bija trīs gadu darba pieredze, rekomendācijas no darba devējiem, kas apliecināja darba stāžu un atbilstību profesiju, kā arī tie, kuri ir izgājuši kursus pirms 10 un vairāk gadiem, bija sertificēti gidi, kuri varēja strādāt, pelnīt naudu un maksāt nodokļus, pauda Bolmane.
Pašlaik minētajiem gidiem vairs nav tiesības vadīt ekskursijas, jo viņu agrāk apgūtās zināšanas vairs netiek uzskatītas par vērtīgām. Netiek ņemta vērā gidu darba pieredze, kas ietekmēs vairāk nekā 100 gidus. Savukārt sertificēto gidu sarakstā pašreiz esot aptuveni 600 gidi.
"Ir absurdi, ka gidam, kurš 10 un vairāk gadus ir strādājis savā profesijā, tagad pieprasa atkārtoti iet kursus lincencētā programmā, tērēt trīs mēnešus laika un savus personīgos līdzekļus, lai klausītos informāciju, kuru viņš jau zina un, iespējams, labāk nekā viņa pasniedzējs," pauda Bolmane, piebilstot, ka "ar papīru" neviens par gidu nekļūst.
Jau ziņots, ka Latvijas Profesionālo gidu asociācijas locekle un sertificēta gide Aija Spura aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trim gadiem, iegūstot gidu sertifikātu, topošie gidi varēja iesniegt jebkurus dokumentus, kas apliecināja gida profesionālās pilnveides apgūšanu, kā arī rekomendācijas vēstules no darba devējiem, kas pierādīja gidu profesionālo atbilstību.
Daudzi gidi šogad cerēja atjaunot sertifikātu, balstoties uz savām zināšanām un profesionālo darba pieredzi, taču saskaņā ar pirms trim gadiem spēkā stājušajām prasībām, sertificēties var tikai tie gidi, kuri apguvuši licencētu tūristu gidu profesionālās pilnveides programmu. Tas nozīmē, ka gidiem jāapgūst papildus 160 akadēmiskās stundas licencētā gidu profesionālās pilnveides programmā, lai atjaunotu sertifikāciju.
"Iepriekš lielākajai daļai gidu, bija nepieciešams apmeklēt 60 akadēmiskās stundas kādās lekcijās vai kursos, lai sertificētos un uzturētu savu kvalifikāciju. Daļa gidu pirms trim gadiem saņēma sertifikātus, pamatojoties uz lielu pieredzi, lai gan viņiem nav sertificētu gidu kursu apmeklējuma, jo pirms 2014.gada nebija prasību, ka par gidu var strādāt tikai tas, kurš ir gājis sertificētos kursos. Pēkšņi 2014.gadā visi gidi tika sadalīti divās grupās, gidi, kuri ir apmeklējuši sertificētus kursus un tādi, kuri ir gājuši nesertificētos kursos," sacīja Spura, piebilstot, ka licencētās un nelicencētās mācību programmas atšķiras minimāli.
Tāpat, šogad atjaunot sertifikātus nevarēs tie gidi, kas beiguši gidu kursus ar vidējo izglītību un nav turpinājuši mācības augstskolā. "Par gidiem vairs nevarēs strādāt cilvēki, kuri, apmeklējot dažādus kursus, kļuvuši par gidiem un strādā, lai gan viņiem nav augstākās izglītības. Tas ir vēl smagāk. Jo, lai iegūtu augstskolas izglītību, jārēķinās ar vismaz 1000 eiro gadā," teica Spura, piebilstot, lai gan par gidu ļauts strādāt jebkuras augstskolu programmas absolventam, augstāko gidu izglītību var iegūt tikai Vidzemes Augstskolā, Valmierā.
Spure pastāstīja, lai situāciju risinātu, Latvijas Profesionālo gidu asociācija raksta vēstuli, kuru plāno adresēt Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S), aicinot viņu mainīt prasības saistošajos noteikumos.
Latvijas Profesionālo gidu asociācija apvieno dažādu profilu gidus, tanī skaitā tūristu gidus, koordinē un atbalsta asociācijas biedru darbību, aizstāv to intereses un pārstāv asociācijas biedrus gan Latvijā, gan ārpus tās.