Ušakovs pārbaudīs restaurācijas darbus Rīgas Brāļu kapos

© f64

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un dažādu institūciju pārstāvji ceturtdien, 15.oktobrī, plkst.10 pārbaudīs šoruden pabeigtos restaurācijas darbus Rīgas Brāļu kapos.

Gatavojoties Brāļu kapu simtgadei, Rīgas pieminekļu aģentūra 2015.gadā veikusi dažādus Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa objektu atjaunošanas darbus – veikta transporta ceļa zonas atjaunošana, ārējā mūra žoga gar Varoņu ielu restaurācija, Svētās uguns altāra terases seguma aprūpe-restaurācija, augšējā kapu lauka un centrālā kapu lauka savienojošo uzeju pakāpienu izbūvju restaurācija, centrālā kapu lauka noslēdzošās sienas priekšlaukuma aprūpe-restaurācija.

Tāpat veikta četru strūklaku-aku apkope un restaurācija, izveidots pievadceļš no Varoņu ielas iebraukšanai kapu teritorijas saimnieciskajā zonā, veikta ārējā mūra gar Meža kapiem aprūpe-restaurācija un saimnieciskās zonas vārtu ierīkošana , veikta centrālā kapu lauka sānu sienu fragmentu ar vēsturiskajām epitāfijām restaurācija, centrālā kapu lauka noslēdzošās sienas kreisās puses ar ciļņu rindu un apriņķu ģerboņiem restaurācija un heraldisko tēlu Zemgale un Kurzeme restaurācija.

Kopējais pašvaldības finansējums Rīgas Brāļu kapos 2015.gadā paredzēts 370 555 eiro. 2014.gadā Rīgas pašvaldība ieguldīja 269 390 eiro Brāļu kapu centrālā kapu lauka celiņu  restaurācijā.

Projektu rezultātu pieņems Rīgas domes vadība, pašvaldības institūciju pārstāvji, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji, restaurācijas speciālisti, arhitekti, būvnieki un būvuzraugi.

Rīgas Brāļu kapos pabeigto restaurācijas darbu pieņemšanu laipni aicināti apmeklēt plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kurus plkst.9.30 pie Rātsnama, RTU pusē gaidīs mikroautobuss. Paveikto darbu apskati plānots sākt pie Rīgas Brāļu kapu Galvenajiem ieejas vārtiem.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais