Apspriedīs Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā šodien atbalstīts lēmums nodot sabiedriskajai apspriešanai Pilsētas attīstības departamenta izstrādāto galvaspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu un attīstības programmu no 2014. līdz 2020.gadam.

Turpmākā dokumentu virzība paredz, ka notiks sešas nedēļas ilga sabiedriskā apspriešana, kuras laikā ikviens varēs izteikt savu viedokli par sagatavotajiem stratēģijas un attīstības programmas projektiem. Paralēli norisināsies arī šo dokumentu Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana.

Kopumā iedzīvotāju viedokļi par šiem dokumentiem tiks uzklausīti 18 apspriedēs, kas notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Pirmā sanāksme notikusi jau pirmdien, 30.septembrī. Tāpat tiks organizētas četras tematiskās sanāksmes - "Vides un Vides pārskata projekts", "Uzņēmējdarbība", "Pilsētvide" un "Sabiedrība". Visu publiskās apspriešanas laiku dokumentus drukātā formātā varēs apskatīt Rātsnamā un Rīgas izpilddirekcijās, kā arī elektroniskā formātā Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas "www.rdpad.lv" sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

Jautāts, kāpēc šo Rīgas attīstībai nozīmīgo dokumentu apspriešana tiks organizēta tikai 18 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm, Krūze skaidroja, ka stratēģijas un programmas izstrādes gaitā jau ir notikusi plaša sabiedrības, ekspertu un interesentu iesaiste. Darba gaitā ir veikta esošās situācijas analīze, pārskatītas, pārvērtētas un aktuālajai situācijai, problēmām un tendencēm, kā arī jaunajām normatīvo aktu prasībām pieskaņotas iepriekš spēkā esošā Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam iekļautās pilsētas attīstības pamatnostādnes.

Tāpat stratēģijas un programmas sagatavošanā izmantoti ik gadu Rīgas pašvaldības sagatavotie Stratēģijas uzraudzības pārskati, regulāri veiktās pilsētas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas dati, kā arī vairums dažādu pilsētas pašvaldības pasūtītu un citu pētījumu, kā arī izmantoti dokumentu izstrādes gaitā notikušajos semināros, darba grupās, apspriedēs un publiskajās diskusijās paustie viedokļi.

Kā ziņots, stratēģijā ir definēti četri Rīgas ilgtermiņa attīstības mērķi - prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība, inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika, ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide un "Rīga - starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole".

Savukārt mērķu sasniegšanai izstrādātajā attīstības programmā izvirzīti 19 vidēja termiņa rīcības virzieni ar veicamajiem uzdevumiem un sagatavots rīcības plāns, kas ietver pasākumu un aktivitāšu kopumu turpmāko septiņu gadu periodam, kā arī investīciju plāns trīs turpmāko gadu laikā īstenojamajiem projektiem. Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze norādīja, ka rīcības plānā iekļauti 30 pasākumi un 147 dažādi investīciju plāni, kas gan var katru gadu tikt koriģēti.

Dokumentu izstrādātāji norāda, ka atšķirībā no iepriekšējiem attīstības plānošanas dokumentiem Rīgas dome ieviesusi jaunu izstrādes metodiku - pirmo reizi stratēģiskās vīzijas attēlotas arī kartēs, kas būs pamatā jaunā Rīgas teritorijas plānojuma un projektu izstrādei. Respektējot ekspertu viedokļus un starptautisko pieredzi, no decentralizētas pilsētas modeļa turpmākā Rīgas attīstība plānota, ievērojot kompakto modeli. Pirmo reizi definētas prioritārās teritorijas biznesa un rūpniecības attīstībai.

"Izstrādājot stratēģiju un analizējot esošo situāciju, apzināmies, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem nākamo gadu laikā būs panākt pilsētas iedzīvotāju skaita krituma apturēšanu un sekmēt pieaugumu. To iespējams panākt, nodrošinot darba vietas un ērtus transporta risinājumus, kā arī ar dažādām sociālajām grupām atbilstošu mājokļu piedāvājumu, paaugstinot dzīves kvalitāti pilsētā, piedāvājot konkurētspējīgas izglītības iespējas un citus pakalpojumus," iepriekš skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Dzintars Balodis.

Stratēģija un programma ir pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti, kuru izstrādes nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti. Minēto dokumentu izstrādē iesaistītas Rīgas domes struktūrvienības un pašvaldības institūcijas, zinātnieki un nozares asociācijas, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas, kā arī sabiedrības aktīvākie pārstāvji. Sadarbībā ar Rīgai blakus esošo novadu speciālistiem tika diskutēts par Rīgas aglomerācijas infrastruktūras projektiem un transporta risinājumiem.