VARAM priekšlikums par deputāti pilnvarām - nepārdomāts

© F64 Photo Agency

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums apturēt pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākts kriminālprocess, bijis nepārdomāts un pārmērīgi netaisnīgs pret potenciālajiem deputātiem.

Tomēr būtiska daļa koalīcijas ir par to, ka ierobežojumi pašvaldību deputātiem ir jāpiemēro.

Sākotnēji VARAM nāca klajā ar piedāvājumu ieviest likuma normu, kas apturētu pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Tik plašam formulējumam nepiekrita Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne, kas uzskatīja, ka kriminālprocesu var ierosināt plašs tiesībsargājošo institūciju darbinieku skaits par plašu nodarījumu loku, savukārt kriminālvajāšana tiek uzsākta tikai tad, ja ir savākta pierādījumu bāze.

Tik skarbiem ierobežojumiem nepiekrita arī Vienotības frakcija kopumā. «Frakcijas viedoklis ir šāds – liegt strādāt pašvaldībā, ja pret deputātu uzsākts kriminālprocess [pēc jebkura Krimināllikuma panta], ir pārlieku netaisnīgs regulējums, jo kriminālprocesa uzsākšana ir salīdzinoši vienkārša un šāds regulējums var radīt nevajadzīgus un nevēlamus efektus,» teica Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

Nacionālās apvienības pārstāvji pauduši bažas, ka ministrijas priekšlikums izskatās pēc populisma, ar kuru ietekmēt pašvaldību vēlēšanu rezultātu, un šā iemesla dēļ ministrijas priekšlikums būtu jāvērtē pēc vēlēšanām.

Saņemot kritiku no koalīcijas biedriem, VARAM ar darba grupu vienojās, ka ministrija savu priekšlikumu atsauks un tālāk virzīs deputātiem pieņemamāku variants. Proti, kā kompromisa variants grozījumiem republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek piedāvāts ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Un šis piedāvājums koalīcijas partneriem jau šķiet pieņemamāks. «Šis priekšlikums, kad deputāta tiesības tiek ierobežotas, ja kriminālprocess uzsākts par smagiem, īpaši smagiem un pret valsti vērstiem noziegumiem, jau daudz precīzāk atspoguļo mūsu frakcijas sēdēs runāto,» teica Dz. Zaķis, tādējādi norādot, ka arī šim priekšlikumam var būt vēl labojumi.

Arī Reformu partija sliecas atbalstīt mīkstinātu ministrijas priekšlikumu. Iepriekš frakcija pauda neapmierinātību, ka par ministrijas ierosinājumu tai jāuzzina no medijiem, un tās vadītāja vietnieks Edmunds Demiters teica, ka frakcijā par šo jautājumu runās tikai tad, kad būs iegūta plašāka informācija.

«Noteikti atbalstu! Saeimas deputātiem šāds ierobežojums vienmēr bijis, tādēļ būtu tikai loģiski, ja tādu ieviestu arī pašvaldībās,» saka Inese Lībiņa-Egnere.

Joprojām neitrālu pozīciju ietur no Saeimas frakcijām neatkarīgie deputāti. To līderis Klāvs Olšteins saka, ka deputātiem joprojām pietrūkst informācijas lēmuma pieņemšanai.

Savukārt pie koalīcijas nepiederošais Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs), kura vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai būs jāskata šie grozījumi, atsaucoties uz juristu atzinumu, VARAM priekšlikumu atzina par «nesamērīgu pretrunu pilnu un ar Satversmi un pašvaldību hartu konfliktējošu».

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais