Palielinās līdzekļus sociālajai jomai, un netiks samazināts līdzfinansējums investīciju projektiem – ar tādu apstiprinājumu skaitliskā izteiksmē vakar tika pieņemts nākamā gada Rīgas budžets, kuru tā veidotāji dēvē par ļoti piesardzīgu un pat pesimistisku, bet reālu.
Uz opozīcijas deputātu jautājumu, kā ar vairāk nekā 50 miljonu latu budžeta deficītu pašvaldība spēs pabarot rīdziniekus, atbilde bija – spēs. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pašvaldības uzkrāto rezervju izlietošanu investīciju projektiem pamatoja ar pašlaik daudz lētākajām būvniecības izmaksām, kā arī līdzekļu piešķiršanu sociāli neaizsargātajiem rīdziniekiem, kuru skaits galvaspilsētā palielinās.
Plānots 12,5 procentu budžeta deficīts no ieņēmumiem, kuri, pēc prognozēm, būs par 3,4 procentiem mazāki nekā šogad. Rīgas pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi 2011. gadā iecerēti 401,439 miljoni latu, bet izdevumi – 451,675 miljoni latu. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse uzsvēra, ka pašvaldības ieņēmumi prognozēti piesardzīgi, jo tiek pieļauts, ka būs grūti iekasēt atsevišķus nodokļus. Finanšu departamentā Neatkarīgo informēja, ka valsts īstenotā jaunā nodokļu politika atstājusi negatīvu ietekmi uz Rīgas budžetu – tas nozīmē, ka nākamgad būs apmēram astoņi miljoni latu mazāk, salīdzinot ar šo gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi prognozēti 243,7 miljoni latu, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi – 46,5 miljoni latu.
2011. gadā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīgai būs jāiemaksā par trim procentiem vairāk nekā šogad. I. Tiknuse vakar skaidroja, ka iemaksu aprēķināšanas formula šajā fondā mainīsies tikai 2012. gadā. Rīgai nākamgad būs jāmaksā vairāk naudas, nekā pašvaldība bija rēķinājusies, jo citās pašvaldībās ieņēmumi krītas daudz straujāk. Pēdējo divu gadu laikā, no 2008. līdz 2010. gadam, Rīgas pašvaldības budžeta izdevumi ir sarukuši gandrīz par ceturto daļu jeb par 24,1 procentu. Kopējā finanšu konsolidācija valstī liecina, ka turpinās iepriekšējo krīzes gadu prakse – lielāko konsolidācijas smagumu uzvelt uz pašvaldību pleciem, norāda Rīgas mēra biroja vadītājas pienākumu izpildītāja Anna Kononova.
Tomēr nākamgad par 6,7 procentiem finansējumu palielinās sociālajai jomai, kas arī 2011. gadā būs pašvaldības prioritāte. Visi līdzšinējie pabalstu veidi tiks saglabāti, bet papildus iecerēts paplašināt mazaizsargāto rīdzinieku ēdināšanas programmu sešās vietās galvaspilsētā. N. Ušakovs arī atgādināja, ka prioritāšu sarakstā atrodas ne tikai sociālā joma, bet arī izglītība, drošība, tūrisms un satiksme. Netiks samazinātas atlaides sabiedriskajā transportā, turpināsies investīciju projekti. Vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) uzsvēra, ka šogad pirmo reizi investīciju projekti Rīgā īstenoti 100 procentu apmērā. Viņu papildināja domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs – treknajos gados no plānoto investīciju apjoma izlietoti tikai vidēji 13 procenti.