Izstrādās vērienīgu plānojumu Mežaparkam

Lai varētu uzsākt Mežaparka attīstīšanu, ir nepieciešams izstrādāt detaļplānojumu šai vairāk nekā 400 hektāru plašajai teritorijai. Līdz šim Mežaparkam nav bijis detalizēts plānojums, tādējādi ir apgrūtināta gan investoru, gan līdzekļu piesaiste.

Rīgas dome cer, ka Mežaparka attīstība paplašinās rīdzinieku atpūtas iespējas un piesaistīs vairāk tūristu. Vakar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti pieņēma lēmumu uzsākt detaļplānojuma izstrādi. Pašreizējās ieceres paredz Mežaparku sadalīt piecās funkcionālās zonās: sporta un aktīvās atpūtas, kultūras atrakciju un izklaides, ūdensmalas, klusajā zonā, kā arī starpzonā. Tajā tiks saglabātas priedes un citi zaļumi.

Vislielākā teritorija atvēlēta aktīvajai zonai, bet ūdensmalas zona tiek atzīta par ļoti nozīmīgu teritoriju. Lai varētu to attīstīt, nepieciešams pieņemt Ķīšezera apsaimniekošanas un ekspluatācijas noteikumus, kas patlaban tiek izstrādāti. Ķīšezera krastā tā dēvētajā ūdensmalas zonā plānots labiekārtot un paplašināt pludmali, savukārt sporta un aktīvās atpūtas zonā, saglabājot pašreizējo meža struktūru un celiņu izvietojumu, radīt piemērotus apstākļus sporta un izzinošām aktivitātēm. Mežaparkā jau ir atklāts piedzīvojumu parks Mežakaķis, bet rudens pusē tiks atvērta BMX trase, taču ar to ir par maz.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais