Divi dažādos laikos, ļoti atšķirīgos stilos veidoti un ar smagnēju kultūras, vēstures un politisko kontekstu apveltīti Rīgas centra laukumi dzīvo savu dzīvi viens otram kaimiņos, daudziem cilvēkiem, iespējams, asociējoties ar vienu un to pašu teritoriju.
Taču Rātslaukumā tiek kopēta vēsturiskā apbūve vai vismaz tās apjoms, bet Latviešu strēlnieku laukumā atrodas tā dēvētā Staļina laikmeta Rīgas Tehniskās universitātes ēka un Okupācijas muzeja ēka, kura tiks papildināta ar piebūvi jeb Nākotnes namu. Abi laukumi joprojām demonstrē, ka tie, tāpat kā Rīga, nav gatavi.
Pietrūkst vienas ēkas
Rātslaukuma pārveidei līdz pilnībai, šķiet, varētu pielikt punktu agrāk nekā plānotajām pārmaiņām Latviešu strēlnieku laukumā. Kādreizējā tirgus placī jau ir uzbūvēts Melngalvju nams, Rātsnams, Kamarina nams un tā dēvētais Kalpu nams. Kad tiks uzbūvēta vēl viena ēka un tādējādi aizpildīts caurums Kungu ielā starp Kamarina namu un Melngalvju namu, laukums atgūs sākotnējo izskatu. Kungu ielā 5 paredzēta piecus stāvus augsta administratīvā ēka, kurā atradīsies ieeja izstāžu zālē zem Rātslaukuma. Ēkas pagrabstāvu un pirmo stāvu paredzēts savienot ar zem Rātslaukuma esošo pazemes telpu, kur atrodas izstāžu zāle. Tiek solīts, ka jaunajā ēkā būtu daudz pamanāmāka ieeja izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa nekā pašreiz.
Pašvaldības SIA Rīgas nami šo ideju vēl nevar īstenot. Piemēram, konkursa nolikums vien ticis vērtēts piecas reizes. Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Jānis Dripe Neatkarīgajai saka – krīzes dēļ Rātslaukuma apbūves plāni nav piebremzēti. Viņš prognozē, ka pēc tam, kad konkurss būs beidzies, notiks daudzi profesionāli strīdi, jo šī vieta, tāpat kā Latviešu strēlnieku laukums, "ir atbildīga". Jau 2005. gadā, diskutējot par Rātslaukuma apbūvi, toreizējais Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga atzina, ka arhitekti no šīs vietas baidās, jo apzinās, ka tā ir sarežģīta.
Nākotnes nama gaidās
Par spīti tam, ka ar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija rīkojumu akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi uzdots ne vēlāk kā līdz šā gada 30. oktobrim izstrādāt Nākotnes nama būvprojektu un veikt detalizētus aprēķinus par vajadzīgo finansējumu, "drošības un konkrētu solījumu mums nav, viss kavējas", vakar sacīja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele. Jāatgādina, ka arhitekts Gunārs Birkerts ir izstrādājis Nākotnes nama projektu, kas paredz vērienīgu piebūvi esošajam Okupācijas muzeja namam. Jaunā ēka arī iekļautos plānotā totalitārisma upuru memoriālajā ansamblī, kas atradīsies Latviešu strēlnieku laukumā.
Tomēr Nākotnes nama projekta vadītājs Valters Nollendorfs norādījis uz cerībām iegūt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. G. Michele precizē, ka sarunu gaitā ar Kultūras ministriju pieļauta iespēja 85 procentus vajadzīgo līdzekļu iegūt no Eiropas struktūrfondiem, tādējādi valstij vajadzētu atrast tikai 15 procentus. "Bet grūti sameklēt līdzekļus krīzē. Solījumi ir, ka valsts samaksās par celtniecību. Saprotam, ka šogad, kā plānots, muzeja ēka netiks pabeigta," viņa situāciju vērtē saprotoši un pieļauj, ka līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, būs gatavs arī Nākotnes nams.
Rīgas dome jau rīkojas
Rīgas dome ir apstiprinājusi Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojumu un likvidējusi 9. un 27. maršruta trolejbusa pieturvietu tiešā Latviešu strēlnieku pieminekļa tuvumā. Pašvaldības plānos ietilpst arī plašas apakšzemes stāvvietas izveide 500 mašīnām zem laukuma, jo, kā norādījis domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), pašreizējā virszemes stāvvieta jālikvidē gan tāpēc, ka tai ir sarežģīti piekļūt, gan – lai nebojātu skatu uz vecpilsētu. Tas tiks paveikts pēc tam, kad būs pabeigta Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecība, daļēja laukuma un Grēcinieku ielas kompleksa rekonstrukcija, likvidējot autonovietni ielas malā, kā arī 11. novembra krastmalas brauktuves un gājēju tuneļa rekonstrukcija, izveidojot gājēju pāreju ar luksoforu. Trešajā posmā, ja būs nepieciešams un iespējams, 11. novembra krastmalā būvēs autotransporta pazemes tuneli un pārveidos satiksmi virszemes daļā.
J. Dripe uzsver – visos līdzšinējos konkursos paredzēts, ka Latviešu strēlnieku piemineklis paliek līdzšinējā vietā. "Tas ir ētisks un delikāts jautājums. Mans personiskais viedoklis ir – pieminekļi jāatstāj savās vietās, ja nav īpaši apsvērumi to pārvietošanai," saka arhitekts.