Rīgas pašvaldībā turpinās projekts "Darba prakse ar stipendiju"

Kopš pagājušā gada septembra Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) turpina realizēt Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu "Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" jeb "Darba prakse ar stipendiju".

Projekta ietvaros cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu un reģistrējušies NVA, bet nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iespēja sešus mēnešus praktizēt pašvaldības izveidotās darba prakses vietās un saņemt 100 latu stipendiju mēnesī.

Rīgas pašvaldībā projekta īstenošanā iesaistītas astoņas pašvaldības iestādes: RD Labklājības departaments; RD Izglītības, kultūras un sporta departaments; RD Mājokļu un vides departaments; RD Satiksmes departaments; RD Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas Dārzi un parki"; RD Rīgas Austrumu izpilddirekcija; RD Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija; RD Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija.

Pavisam 2009. un 2010.gadā NVA ir apstiprinājusi 2463 prakses vietu izveidi Rīgas pašvaldībā. Ja NVA būs gatava finansēt lielāku skaitu prakses vietu, tad pašvaldības izveidoto prakses vietu skaits 2010.gadā tiks palielināts. No projekta sākuma līdz 2010.gada 31.maijam Rīgas pašvaldība projekta ietvaros jau izveidojusi 1860 darba prakses vietas. Projekta īstenošanai izlietoti Ls 939 303.

Kā paredz projekta nosacījumi darba prakses vietas tiek izveidotas mazkvalificētu darbu veikšanai. Projektā iesaistītie cilvēki galvenokārt strādā kā palīgstrādnieki, remontstrādnieki, palīgstrādnieki sociālā aprūpē, sētnieki, dežuranti. Darba prakses ietvaros:

-regulāri tiek veikti dažādu pilsētas teritoriju sakopšanas darbi (sakopta kapsētu publiskā teritorija, Rīgas dārzi un parki t.sk. Botāniskais dārzs, vispārizglītojošo skolu, speciālo skolu, mūzikas skolu, muzeju, bibliotēku, sporta skolu un bērnu jauniešu centru, kā arī Rīgas sociālo aprūpes centru teritorijas, sakoptas tiltu un tiem piegulošās teritorijas, jūras malas, kāpu zonas Bolderājas peldvietās, kā arī veikta Rīgas izpilddirekciju pārraudzībā esošo teritoriju, t.sk. bērnu laukumu sakopšana un atkritumu savākšana u.c. teritorijas);

-veikti telpu kosmētiskie remonti un citi sīkie remonti un labiekārtošanas darbi pašvaldības iestādēs un nevalstiskajās organizācijās (skolās, muzejos, izpilddirekcijās, sociālās aprūpes centros u.c.);

-telpu uzkopšanas darbi pašvaldības iestādēs un nevalstiskajās organizācijās (dienas centros, skolās, Rīgas sociālā dienesta teritoriālajos centros u.c.)

-veikts dežuranta darbs dienas centros, Rīgas sociālā dienesta teritoriālajos centros, u.c.;

-palīgdarbi virtuvē sociālās aprūpes centros, patversmēs, dienas centros, "zupas virtuvē", kā arī darbs pie Eiropas Savienības pārtikas produktu paku sagatavošanas un izdales;

-sniegta palīdzība vecu cilvēku, bērnu invalīdu, slimnieku ar garīgās attīstības traucējumiem, cilvēku ar kustību traucējumiem kopšanā pašvaldības sociālās aprūpes centros, dienas centros un nevalstisko organizāciju aprūpes centros, kā arī pie personas mājās, redzes invalīdu pavadīšana;

-citi darbi (kurjera darbs, veļas mazgāšana un kārtošana sociālās aprūpes centros, darbs humānās palīdzības punktos utt.).

Rīgas domes Labklājības departaments projekta ietvaros plānojis izveidot 691 prakses vietu. RD Labklājības departaments prakses vietu izveidošanā sadarbojas ar 13 pašvaldības iestādēm, 20 nevalstiskajām organizācijām un vienu valsts institūciju. Prakses vietas galvenokārt izveidotas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros un dienas centros, Rīgas sociālās aprūpes centros, patversmēs, invalīdu biedrībās.

Lai iesaistītos pasākumā, jāvēršas Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) Jēzusbaznīcas ielā 11 pie NVA inspektora un jāizsaka vēlme piedalīties pasākumā, rindas kārtībā jāsaņem NVA norīkojumu uz darba prakses vietu (norīkojumu saņem NVA, 119.kabinetā)un ar šo norīkojumu jādodas uz NVA norādīto prakses vietu pašvaldībā slēgt darba prakses līgumu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais