Šajā skrejošajā un tehnoloģijām pārblīvētajā laikmetā, kurā cilvēki raduši lielākoties tikai ar acīm pārskriet ziņu virsrakstiem, zināms brīnums ir īstu grāmatu lasītāji, it īpaši, ja tie ir jaunieši. Un jo interesanti ir tas, ka viņi vēlas par tām pastāstīt un diskutēt ar citiem. Grāmatu klubs Totāls vāks apvieno šādus ļaudis – reiz mēnesī viņi pulcējas, lai runātu par grāmatām.
«Ir arī šajā laikā cilvēki, kas lasa. Lai dotu viņiem iespēju runāt par gūtajām atziņām, lai ieteiktu citiem grāmatas, kuras būtu vērts izlasīt, tika izveidots grāmatu klubs Totāls vāks,» teic kluba pārstāve Viola Ozoliņa. Sākotnēji viņi pulcējušies Jāņa Rozes grāmatnīcā Blaumaņa ielā. Kad tas slēgts, veikals piedāvājis savas telpas K. Barona ielā 5. Tagad jau piekto gadu katra mēneša otrajā otrdienā grāmatu cienītāji sanāk kopā kā kluba Totāls vāks dalībnieki. Tie vidēji esot līdz 20 cilvēku, kas pastāvīgi apmeklē literārās pēcpusdienas, kuras ilgst no pulksten 20 līdz 22 vai pat ilgāk. Ik pa brīdim atnāk arī kāds jauns interesents. Ir, kas paliek, bet ir, kas tomēr saprot, ka tas nav viņu formāts. Kāpēc viņa apmeklē šīs tikšanās? «Man tās patīk. Kad eju no tām mājās, jūtos pacilāta un uzpildīta. Uzzinu par grāmatām, kuras neiedomātos lasīt. Tāpat varu noskaidrot, vai ir vērts iegādāties kādu konkrētu grāmatu vai, tieši otrādi, nav vērts tai tērēt laiku. Esmu ieguvusi jaunus draugus, ar kuriem uzturu kontaktus arī ārpus kluba, uzzinu par interesantiem pasākumiem,» norāda Viola, piebilstot, ka tas palīdz izkopt arī spēju vērtēt un argumentēt.
Vismaz reizi pusgadā tiek veidoti grāmatu galdi, kur tiek izvietotas izlasītās, lai tās varētu atrast jaunus īpašniekus. Daudzi atzinuši, ka nu spējot novērtēt arī tos žanrus, par kuriem iepriekš nav interesējušies - un tikai tāpēc, ka citi kluba biedri pamudinājuši to darīt. Totālais vāks nespecializējas kādā noteiktā žanrā, bet ir klubiņi, kas tā dara. Piemēram, šajā reizē, kad sanākuši kopā brīvā dabā Dauderos (tā esot jau otrā reize, kad ar muzeja vadības laipnu atļauju izmantojot šo teritoriju) un runājuši par populārzinātnisko literatūru. Iepriekšējā reizē Dauderos sprieduši par zelta gadiem latviešu literatūrā (20. gadsimta 20. līdz 30. gadiem). Dažkārt aicinot ciemos arī literātus. Piemēram, nesen viesojies Vilis Kasims, kas stāstījis par LALIGABA (Latvijas Literatūras gada balva), kurā bijis viens no žūrijas locekļiem. Ciemojusies arī lieliskā tulkotāja no somu un igauņu valodas - Maima Grīnberga, jo tajā reizē runājuši par somu literatūru, kā arī izdevniecības Prometejs vadītājs Andris Bekmanis, kurš nu jau kļuvis par kluba biedru. Kad runājuši par detektīvromāniem, pieaicinājuši piedalīties Valsts policijas pārstāvi.
Izvēloties tēmu, ko apspriest, katrā tikšanās reizē tiek izvilkta lapiņa no īpašā groziņa, kur salikti tēmu ieteikumi. Tie skar gan konkrētu autoru, gan žanru, gan laika periodu, gan tautību. Latviešus izvēloties novembrī, pieskaņojot valsts svētkiem.
Vaicāta, kādā veidā notiek diskusija, Viola teic, ka parasti to ievadot viņas kolēģe Kristīne Pīkenena. Taču saruna notiek brīvā veidā, proti, ja kādam ir ko teikt, tas runā. Piemēram, katrs iepazīstina ar grāmatu, kuru par attiecīgo tematu lasījis. Ir gan zināms noteikums - neizstāstīt sižetu, jo ne visi to ir lasījuši, tātad - lai nezustu intriga. Ja paliekot laiks, parunājot arī par ko tādu, kas neskar konkrēto tematu. Protams, ja ir viesis, tad sākumā dod vārdu viņam, arī atbildot uz kluba biedru jautājumiem. Kādreiz, ja paliekot laiks, to veltot jaunākajām grāmatu pasaules tenkām, proti, kas jauns, kas tiks izdots un kāpēc neizdod turpinājumus kādam romānam, vai - kāds skandāliņš uzvirmojis, pasmaida Viola.
