Pieci Maskačkas dārgumi, kas Rīgu dara krāšņāku

 
©Publicitātes foto

Gatavojoties pazīstamā režisora Edmunda Jansona animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” pirmizrādei 30. janvārī, ir vērts ņemt rokā Rīgas karti vai kādu navigācijas ierīci un doties ekspedīcijā uz noslēpumaino Maskačku, kur norisinās filmas darbība. Lai gan šo Rīgas apvidu apvij dažādi mīti un baisi nostāsti, Maskačkai ir bagātīga vēsture, tur atrodamas arhitektūras pērles un lieliskas atpūtas iespējas, ko vērts iepazīt ikvienam.

Arhitektūras pērles gandrīz ik uz soļa

Maskavas forštates apkaimes kopējā platība ir vairāk nekā septiņi kvadrātkilometri, bet pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11,5 kilometri. Šajā teritorijā atrodas 600 vēsturiskas ēkas ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā 34 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Līdzās neciliem divstāvu koka namiem un staltām baznīcām te vietu radusi arī padomju laika arhitektūra. Vērienīgākā šī perioda liecība ir Zinātņu akadēmijas ēka - 1957. gadā uzceltā pirmā augstceltne Latvijā, kas savulaik dēvēta gan par “Staļina baroku”, gan vietējo “Kremli”. Ja māc slinkums kājām izstaigāt Maskačkas ieliņas, uzbrauciet Zinātņu akadēmijas 15. stāvā, vēl divus stāvus uzkāpiet ar kājām un no skatu laukuma 65 metru augstumā apskatiet ne tikai runājošo suņu paradīzi, bet visu Rīgu!

Aktīvā atpūta un daba vienuviet

Maskačkā atrodas ne viena vien zaļa oāze, un daudz vecu, krāšņu koku un leknu suņuburkšķu rindojas gar šīs leģendām apvītās Rīgas daļas ielām. Te atrodams gan viens no Rīgas vecākajiem parkiem - Kojusalas dārzs, kas, domājams, izveidots jau 18. gadsimtā, gan Miera dārzs, kura projekta autors ir ievērojamais Rīgas ainavu arhitekts Georgs Kufalts, bet kurā tagad izveidots lielākais betona skeitparks Latvijā. Tas piemērots gan profesionāļiem, kuri veic sarežģītus trikus, gan iesācējiem. Te atrodami gan slaidi, gan sledge un bowl elementi, arī tā saucamais vulkāns, kas domāts sarežģītākiem trikiem ar augstiem lēcieniem. Vakaros skeitparku izgaismo LED apgaismojums, bet nezinātājs pa gabalu var pat nepamanīt, ka te atrodams skeitparks - tik harmoniski tas iekļaujas Miera dārza vidē.

Iedvesmas avots māksliniekiem un mūziķiem

Nav noslēpums, ka filmas gaidās daudzi dungo “Maskačkas himnu” - runājošo suņu dziesmu, kuru iedziedājis Andris Keišs. Dziesmas autors ir viens no pašmāju alternatīvās mūzikas spilgtākajiem pārstāvjiem, grupu “Hospitāļu iela” un “Ansamblis Manta” līderis Edgars Šubrovskis, kura dziesmu teksti izceļas ar trāpīgu pilsētvides raksturojumu. Daudzu rīdzinieku sirdīs neizdzēšami ieaugusi arī grupas Astro’n’out dziesma “Tā daļa Rīgas”, bet īstenus vinila plašu cienītājus jau vairākus gadus pulcē tirdziņš Jersikas ielas Vinila dienas. Tāpat Maskačkā atrodas Latvijas Kultūras akadēmija, nākotnes aktieru, režisoru, dramaturgu un operatoru kalve, bet tai kaimiņos mitinās neatkarīgais teātris “Skatuve”, kur var lūkot gan topošo aktieru un režisoru sniegumu, gan dažādu neatkarīgu radošo apvienību izrādes. Repertuārs gan nav pastāvīgs kā citos teātros, tāpēc jāseko līdzi afišai.

Glābiņš tiem, kam vēders kurkst

Maskačka vēsturiski bijusi raiba kā dzeņa vēders, te skanējušas dažādas valodas, līdzās lepni slējušās baznīcas un sinagoga, bet savu nosaukumu apkaime guvusi par godu kuplajai krievu tirgoņu saimei, kas te radusi mājvietu. Šodien par to liecina arī LIDO Krievu sēta Ķengaraga ielā, kur pēc pastaigas atgūt patērētos spēkus ar sātīgām pusdienām.

Tomēr šī apkaime var lepoties ne tikai ar dzeņa raibumu un runājošiem suņiem vien, tās fauna ir plaša un daudzveidīga - te pavisam drīz būs arī pašiem savs “Ezītis miglā”. Viena no populārākajām Rīgas kafejnīcām iekārtojas leģendām apvītajā rajonā, kur tas ik dienu gaidīs savus apmeklētājus - gan lielus, gan mazus, kā divkājainus, tā četrkājainus.

Pastaiga Daugavas garumā

Daugavas labajā krastā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam stiepjas Spīķeru promenāde, kas ved gar bagātīgo, mūžam mainīgo, degunu un garšas kārpiņas kutinošiem atklājumiem pārpilno Centrāltirgu, gan Spīķeriem, kur mājvietu radusi koncertzāle un dažādi jauki restorāniņi. Tā aizvedīs arī līdz Rīgas Geto muzejam, kas glabā apkaimes rūgto vēsturi. Kāds no promenādes 75 soliņiem tā vien vilinās izbaudīt lielisko skatu uz Daugavu. Bet varbūt pastaiga šķitīs pārāk īsa un iedvesmos doties vēl tālāk, uz Ķengaraga promenādi, vērot putnus un vizināties ar velosipēdu līdz pat Mazjumpravas muižai un kultūrtelpai “Strops”, un vēl uz priekšu nezināmos piedzīvojumos kopā ar Maskačkas runājošajiem suņiem. Vārdu sakot, skaties, kur gribi, Maskačkā garlaicīgi nebūs!

Jau ziņots, ka Edmunda Jansona pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” sižets balstīts zināmās latviešu rakstnieces Luīzes Pastores grāmatā bērniem “Maskačkas stāsts”. Filma” tapusi animācijas studijā “Atom Art” sadarbībā ar Polijas studiju “Letko” Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros. Filmas māksliniece ir Elīna Brasliņa, scenārija autore - Līga Gaisa, producente - Sabīne Andersone. Lomas filmā ierunājuši aktieri Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Nora Džumā, Eduards Olekts, Baiba Broka, Eduards Zilberts, Māra Liniņa u. c. Jau ziņots, ka animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” pie kino skatītājiem visā Latvijā nonāks 1. februārī.