Kr.Barona muzejā 19. decembrī notiks interesants Ziemassvētku ieskaņu pasākums

© Publicitātes foto

Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus kā jau visus zemkopju ieražu svētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim. Arī senlatvieši Ziemassvētkus svinēja 3 dienas un 3 naktis, bet citviet tie ievilkās pat nedēļas garumā.

Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos - Jāņos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemas svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā.

Publicitātes foto

Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus.

Kā vēsta seno latviešu ticējumi, no saules un gaismas labvēlības Ziemas saulgriežos bija atkarīga visa nākamā gada raža. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.
Kr.Barona muzejā 19. decembrī plkst. 18.00, sagaidot Ziemassvētkus, uzzināsit vēl daudz interesantu tradīciju, sadziedājot kopā ar tautas tradīciju kopu Budēļi!
Ieeja bez maksas!





Svarīgākais