Uzzini, ko šogad varēs redzēt gaismas festivālā "Staro Rīga"

Divas trešdaļas no festivālā "Staro Rīga" objektiem ir pašmāju mākslinieku veidoti darbi, šodien žurnālistiem pavēstīja festivāla kuratore Diāna Čivle.

Kopumā festivālā laikā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti. Septiņus no tiem veidojuši ārzemju mākslinieki no - Vācijas, Japānas, Portugāles, Beļģijas un Francijas.

Šī gada festivāla tēma ir "Augšām cēlās Gaismas pils"

Festivālā būs apskatāmi ne vien objekti, kas veltīti valsts simtgadei, bet arī tādi, kas koncentrējas un vides un dzīvnieku aizsardzību. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un "pārvietosies" pa pilsētas apkaimēm.

Šī gada festivāla tēma ir "Augšām cēlās Gaismas pils". Festivālā ir trīs programmas - pamatprogramma, starptautiskā programma un festivāla partneru programma "Rīgas karnevāls".

Pamatprogrammā gaismu mākslinieki tika aicināti veidot gaismas objektus, balstoties gan uz Latvijas kultūras kanonu kā mūsu kultūras valstiskās identitātes pamatu un tajā iekļautajām kultūras vērtībām, gan arī atsaucoties uz valsts simtgades programmas vadlīnijām un komunikāciju saukli "Es esmu Latvija".

Iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt tādus objektus kā "Lāčplēša atgriešanās", kas stāstīs par to, kā varētu turpināties slavenajā eposā aprakstītā Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņa. Gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem "Viedjūra" būs izstādīta Doma laukumā un tajā katrs dziesmas "Pūt, vējiņi!" vārds tiks attēlots ar "emodži" zīmēm. Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzamas objekts "Annas stāsts", kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecas kundzes, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi, dzīvi. Savukārt uz izstāžu zāles "Arsenāls" sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts "Bezgalības formula", kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Arī dabas tēmai un vides saudzēšanai pievēršas vairāki projekti. Mākslinieka Voldemāra Johansona skaņas un kino skulptūrā "Prombūtne", kas būs izstādīta Gustava Zemgala gatvē, varēs apskatīt video un fotogrāfijas no Ziemeļarktikas ledājiem, bet Kaņepes laikmetīgās kultūras centrā būs izstāde no 100 Rīgas iedzīvotāju atnestām lampām. Šai tēmai būs veltīts arī projekts "Starneši" un "Mežs spēlējas pilsētā."

Starptautisku sadarbību rezultātā tapis projekts "Sprīdītis," kas tiks atainots uz Kongresu nama ēkas, projekts "#UniversUs", kurā zviedru izcelsmes dejotāja Lotta Svalberga, kopā ar vietējiem laikmetīgās dejas dejotājiem veidos saspēli ar videoprojekciju, kā arī projekts "Rītausma", kas tiks projicēts Vērmanes dārzā un kurā tiks apvienota Imanta Ziedoņa dzeja un Pētera Vaska mūzika.

Pirmoreiz Latvijā tiks demonstrēta arī robotu vadīta performance "Dāvana", ko varēs apskatīt Esplanādē, un lielformāta gaismas objektu balets "Pikooks", kas atradīsies kanālā pie Rīgas Brīvostas, un, kur varēs apskatīt kā sniega pūces sargā savu ligzdu.

Lai gaismas festivāls nekoncentrētos tikai centrā, bet arī apkaimēs, katru festivāla vakaru citā apkaimē būs gaismas objektu parāde "Gaismas slepenā dzīve". 16.novembrī kustīgo objektu gājienu varēs redzēt pie VEF kultūras pils Jaunajā Teikā, 17.novembrī Ziemeļblāzmā, 18.novembrī Ķengaraga promenādē, bet 19.novembrī Iļģuciemā. Gājiens notiks divas reizes - plkst.17 un plkst.20.

Tāpat šogad tiks nodrošināti vairāki objekti, kas veidoti ar sadarbības partneriem. Šogad festivālā iesaistījusies Saeima, Valsts Kanceleja, Ministru kabinets, Latvijas Banka, AS "Augstsprieguma tīkls", Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, starptautiskā lidosta "Rīga" , "Latvenergo", "Elektrum", "Samsung", "Orkla Confectionery&Snaks", Vidzemes augstskola, Valmieras mākslas vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija un daudzi citi.

Vairāk informācijas par festivāla norisi un tajā apskatāmajiem objektiem atrodams "www.staroriga.lv."

Festivāls Rīgā notiks no 16.novembra līdz 19.novembrim, katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.