VĒRTS APMEKLĒT: "Arēnā Rīga" šonedēļ – "Lāčplēsis" un dižkoncerts
 
IZVĒLE. Vai Dons jeb Artūrs Šingirejs tiešām būs īstais nozīmīgajai Lāčplēša lomai? Rokoperas autori Māra Zālīte un Zigmars Liepiņš domā, ka – jā ©Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Šonedēļ Arēnā Rīga risināsies divi iespaidīgi muzikālie notikumi, kuriem ir divi vienojošie motīvi: 1. abi ir ar patriotisku ievirzi; 2. abu producents ir Juris Millers.

Šo ceturtdien, 8. novembrī, Arēnā Rīga būs skatāma un klausāma rokopera Lāčplēsis, bet dienu vēlāk turpat izskanēs dižkoncerts Latvijas gadsimts, kurus producents Juris Millers bez liekas kautrības (tāda viņam nekad nav piemitusi) nosaucis par «Latvijas simtgades centrālajiem notikumiem populārajā mūzikā». Jāatzīst, ka abi minētie pasākumi tiešām solās būt vērienīgi. «Lai arī rokoperas izrāde būs tikai ceturtdien, uzbūves darbi Arēnas Rīga telpās sāksies jau pirmdien: lai realizētu scenogrāfa Kristapa Skultes izstrādāto scenogrāfiju, skatuves uzbūvē būs iesaistīti ap

150 speciālistu,» informē J. Millers. Kā zināms, uz 8. novembra izrādi pēdējās biļetes tika izpirktas jau pirms vairākiem mēnešiem, tādēļ ļoti nozīmīga informācija ir tā, ka skatītājiem ceturtdien pulksten 14 tiek piedāvāta iespēja apmeklēt rokoperas ģenerālmēģinājumu. «Iestudējums ir unikāls, tādēļ tam nebūs papildizrāžu, un ģenerālmēģinājums ir vienīgā iespēja tiem, kuri nepaspēja laikus tikt pie biļetēm uz vakara izrādi,» norāda J. Millers.

Jāatgādina, ka Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperu Lāčplēsis skatītāji pirmo reizi iepazina 1988. gada 23. augustā. Tolaik tā kļuva par nozīmīgu dziesmotās revolūcijas un Atmodas sastāvdaļu. Šogad aprit 30 gadi kopš pirmizrādes, turklāt 130 gadi kopš Andrejs Pumpurs sarakstījis šo eposu. Pirms pieciem gadiem šī rokopera reiz jau tika reanimēta, bet šoreiz pirmo reizi Latvijas vēsturē visa rokopera tiks atskaņota ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un ritma grupu Zigmara Liepiņa vadībā. Oriģinālus tērpus iestudējumam darinājusi Evija Dāboliņa, rotas - Uģis Drava, scenogrāfiju - Kristaps Skulte, bet režiju - Viktors Runtulis. Iestudējumā piedalīsies arī Nācijas kopkoris, kurā dzied latviešu izcelsmes dziedātāji no vairākiem pasaules kontinentiem. Uz skatuves kāps Dons (viņam tikusi Lāčplēša loma), Ginta Krievkalna (Laimdota), Marts Kristians Kalniņš (Kangars), Ieva Kerēvica (Ziemeļmeita), Jānis Buķelis (Koknesis), Atis Ieviņš (Dīterihs), Ieva Sutugova (Staburadze), Zigfrīds Muktupāvels (Līkcepure), Jānis Skanis (Teicējs), grupa Jumprava (jodi) un citi. Kā redzam, ierindā būs arī daži tēli no Lāčplēša ’88 versijas - vismaz Zigfrīds un jumpravieši.

Savukārt jau nākamajā dienā, 9. novembrī, Arēnā Rīga būs dižkoncerts Latvijas gadsimts (tā dublis - 11. novembrī Liepājas olimpiskajā centrā), pēc Jura Millera teiktā, «unikāls iestudējums, kurā piedalīsies aptuveni 1400 Latvijas skolēnu kopkoris, dejos ap 500 dejotāju, spēlēs Jelgavas jauniešu bigbends un MC orķestris diriģenta Raita Ašmaņa vadībā.» Šis koncerts veidots kā atskats uz Latvijas vēsturē nozīmīgākajiem notikumiem un katras desmitgades spilgtākajiem skaņdarbiem populārajā mūzikā. Tos izdziedās Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Uģis Roze, Olga Rajecka, Lauris Reiniks, Marija Naumova, Zigfrīds Muktupāvels, Gunārs Kalniņš, Ginta Krievkalna, Jānis Buķelis, Ieva Sutugova, Andris Ērglis, Jānis Kurševs, Ilona Bagele, Lorija Vuda, Armands Birkēns, Ieva Akuratere, Samanta Tīna un daudzi, daudzi citi, arī Ots Leplands (Igaunija) un Tads Rimgaila (Lietuva). Dzeju runās aktieri Lāsma Kugrēna un Mārcis Maņjakovs, kā arī šīs sezonas teātra un kino dzīves jaunais atklājums Jēkabs Reinis. Koncerta režiju veido Jānis Mūrnieks, bet horeogrāfiju - Sanita Misika un Gunta Rudene. «Koncerta skatītājiem būs iespēja dziesmu laikā vērot kinohronikas un fragmentus no jau labi zināmām mākslas filmām, kā arī ieskatīties vēl topošajā filmā Dvēseļu putenis,» piebilst producents J. Millers.