VĒRTS REDZĒT: Koru mūzikas maratona skanīgākās pieturas

Nedēļu garais koru maratons savu skrējienu jau uzsācis, un tas sola daudzus interesantus notikumus, ko varēs baudīt Latvijas un ārvalstu mūzikas cienītāji – gan Rīgā, gan reģionālajās koncertzālēs. Šogad būs arī jaunums, konkurss – Eirovīzijas gada koris: tajā piedalīsies deviņi kori.

Pasākumu rīkotājs, vācu kultūras organizācijas Interkultur prezidents Ginters Tīčs atzinīgi novērtē Rīgas ieguldījumu šāda mēroga pasākumu rīkošanā. Viņš ar gandarījumu atceroties 2014. gada pasaules koru olimpiādes norisi šeit, kad tā guvusi fantastiskus panākumus. Un citādāk jau nevarot būt vietā, kur tik daudz uzmanības tiek veltīts dziedāšanai. Citur jokojot, ka Latvijā bērni piedzimstot nevis kliedz, bet dzied, preses konferencē pasmaidīja G. Tīčs, piebilstot, ka patiesībā jau Eiropā netrūkst koristu - dati liecina, ka 37 miljoni cilvēku ir aktīvi dziedātāji. Zinot to, viņš cerot, ka Eirovīzijas gada koris ar laiku kļūs tikpat populārs pasākums kā Eirovīzija, kurā no sākuma arī piedalījās dalībnieki tikai no deviņām valstīm.

Arī Interkultur vecākais mākslinieciskais vadītājs Ralfs Eizenbaiss pauda gandarījumu, ka lielajā kultūras notikumā piedalās tik daudz dziedātāju, proti, 156 kori no 30 valstīm, no tiem 11 ir čempionu statusā. Vairākums koru ir no Latvijas - 58, no Krievijas - 28 un no Izraēlas - 15. Draudzības koncertos un īpašajos koncertos koristi uzstāsies vairāk nekā 200 reižu, bet konkursu uzstāšanās desmit koru mūzikas kategorijās vērtēs 31 pieredzējis žūrijas eksperts no 20 valstīm.

Projekta vadītāja Diāna Čivle uzsvēra, ka šajā lielajā kultūras notikumā vissvarīgākais ir drauga plecs blakus, ģimenes sajūta un sadarbība: «Esam kļuvuši par vienu lielu ģimeni, kas dzied. Jo, lai arī kurā pasaules malā satiktos kori, apstiprinājies ir teiciens, ka dziedāšana vieno tautas.» Starptautiskā komanda, kas piedalās šo pasākumu rīkošanā, patiešām ir profesionāla un vienmēr spējusi sarīkot tos augstā līmenī. Viņa ticot, ka arī šā gada jaunpienācējs - Eirovīzijas gada koris - izskatīsies labi, lai gan par to šobrīd sirds trīsot, un ne tikai rīkotājiem, bet arī deviņiem koriem, kas šajā konkursā piedalīsies. Tas esot liels izaicinājums un cerība, ka izdosies radīt muzikālu brīnumu, ko varēs baudīt miljoniem cilvēku.

Diriģents Romāns Vanags akcentēja to, ka šajās dienās tiek piedāvāta ļoti plaša programma. Viņš norādīja, ka šoreiz atklāšanas koncerts bija atšķirīgāks nekā citkārt - cildinot un slavējot tautas mūziku. Katram pasākumam esot sava jēga, arī otrdienas vakarā Rīgas Domā izskanējušajai mūsdienu garīgajai mūzikai, ko izpildīja mūziķi no ārvalstīm. «Esam rosinājuši komponistus līdzdarboties, radot jaunu mūziku. Tādu zēnu balsīm radījis arī Uģis Prauliņš, un to var nodēvēt par neorenesanses, neobaroka stilā ieturētiem skaņdarbiem, ko zēnu dzidrās balsis dara īpaši skanīgu,» teica R. Vanags, norādot, ka arī citos koncertos būs kas īpašs, arī tajos, kas notiks reģionālajās koncertzālēs Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē. Viņš gribot izcelt arī koncertu Tiltiem pāri, kurā piedalīsies arī īpaši izvēlēti ārzemju kori. Šajā pasākumā viņu pāsteidzis tas, ko ar tehnoloģijām iecerējis īstenot scenogrāfs Kristaps Skulte un režisore Margo Zālīte. Tāpat koru Eirovīzija esot kas īpašs viņam, un šobrīd nav zināms, kas būs tas akcents, kas ļaus kādam korim iekļūt uzvarētāja godā - vai izcils skanējums vai iespaidīgs šovs. Tas esot žūrijas rokās, kurā būs arī Latvijas operdziedātāja Elīna Garanča. Īpašais koru nedēļas viesis būs Ēriks Vitekers, kā arī Džons Raters, kuru meistarklases plānotas 22. un 21. jūlijā. «Nu un, protams, noslēguma koncerts, kas vienmēr bijis spilgts salūts visas muzikālās nedēļās beigās. Arī šoreiz tas, cerams, būs intriģējošs, un tur būs iespēja redzēt arī nākamās Eiropas koru olimpiādes galvaspilsētas - Gēteborgas - atvesto priekšnesumu,» sacīja R. Vanags.