Lāčplēša dienas vakarā Rīgas pils mūri izgaismo tūkstošiem svecītes

Kā novēroja LETA, cilvēki no Akmens tilta puses pa 11.novembra krastmalu dodas Rīgas pils virzienā, kur aizdedz svecītes un novieto tās speciālā metāla konstrukcijā pie pils mūra. Daudzi svecītes novieto arī mūrī izveidojušās kabatās vai noliek tās zemē. Ik pa brīžam dažu svecīšu ietvari aizdegas, taču notiekošo neuzkrītoši pieskata ugunsdzēsēji.

Pie Rīgas pils pulcējušies dažāda vecuma cilvēki, taču vairākumā ir jaunieši un ģimenes ar bērniem. Ik pa brīdim atnākušie vienojas kādā kopīgā dziesmā, daži arī fotografējas pie mūra ar daudzajām svecītēm. Visvairāk svecīšu ir mūra pusē, kas tuvāk Akmens tiltam, taču uz ostas pusi svecīšu ir mazāk. Dažas sveces noliktas arī uz margām Daugavmalā, iepretim pilij.

Simtiem cilvēku ir pulcējušies arī citviet Vecrīgā, galvenokārt pie Okupācijas muzeja, kur muzicē folkloras kopas, bet vēlāk paredzēts speciāli Lāčplēša dienai veltīts koncerts. Okupācijas muzeja Daugavas pusē ir iekurti divi ugunskuri, pie kuriem cilvēki sastājušies sildīties. Ļaužu straumes pa 11.novembra krastmalu nemitīgi plūst no Okupācijas muzeja uz Rīgas pili un atpakaļ.

Lāčplēša dienu Latvijā svin par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.