Konceptuāli atbalsta akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā

Patlaban akustiskās koncertzāles atrašanās vieta nav iezīmēta, taču tiks noskaidrota publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūras gaitā.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā valdība atbalstīja, ka koncertzāli veidotu sadarbībā ar privāto partneri publiskās-privātās partnerības gaitā, kur publiskais partneris definē koncertzāles būtiskos parametrus, bet privātais partneris nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu.

Konceptuālais ziņojums liecina, ka pēc 12 gadu izpirkuma perioda koncertzāles un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpas nonāks valsts īpašumā.

Plānots, ka tiktu izveidota koncertzāle un konferenču centrs, kas papildinātu projektu un spētu pozitīvi ietekmēt naudas plūsmu, tādējādi samazinot iespējamos publiskā partnera maksājumus publiskās-privātās partnerības projekta laikā privātajam partnerim.

Atbilstoši KM aplēsēm koncertzāles īstenošanai, tostarp publiskā partnera definētajam koncertzāles, konferenču un darījumu centra ēku kompleksa kopējam apjomam, būtu nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro, kur koncertzāles daļa atkarībā no telpu programmas izmaksātu 7,5-12 miljonus eiro.

Akustisko koncertu norises vietas pamatfunkcija ir nodrošināt augstu akustisko kvalitāti simfoniskā orķestra koncertiem ar skatītāju kapacitāti līdz 1300 vietām un ar noslodzi vismaz 80-100 vakariem gadā.

Tāpat valdība šodien noteica KM par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā un noteica, ka KM jāveic ziņojumā ietvertā akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa finanšu un ekonomiskie aprēķini, un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) līdz 2017.gada 30.jūnijam Ministru kabinetā jāiesniedz rīkojuma projekts par akustiskās koncertzāles Rīgā projekta īstenošanu.

Jau ziņots, ka jaunas akustiskās koncertzāles celtniecība ir svarīgs un ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks, uz nākotni vērsts lēmums, jo Rīga patlaban ir viena no nedaudzajām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav modernas koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes akustiku.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvāti trīs koncertzāles Rīgā īstenošanas modeļi, tostarp projekts "Akustiskā koncertzāle uz AB dambja", koncertzāles izveide sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu, un KM iecerētais modelis - koncertzāles izveide sadarbībā ar privāto partneri Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas gaitā.

Melbārde skaidroja, ka KM ieskatā visreālāk un visātrāk Rīgā akustisko koncertzāli varētu īstenot publiskā-privātā partnerībā. Privātais uzņēmējs risinātu visus loģistikas jautājumus, domātu par foajē, izstāžu zālēm un citām telpām, bet valsts daļa būtu kvalitatīvas akustiskās zāles izveide.

"Mūsu ideālais variants paredz, ka zāle ir valsts īpašums. Jautājums tikai par to, vai tas notiek uzreiz vai pakāpeniski. Mums ir būtiski, ka valsts ir zāles saimniece, jo nepieciešams atrisināt jautājumu par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darba telpām," stāstīja Melbārde, piebilstot, ka pašlaik orķestra darba telpas ir Lielajā ģildē, kas tam nav piemērotas.