Portāls nra.lv saņēmis kāda aculiecinieka sūdzību - liels vilku sugas suns, vests pie niecīgas saitītes un bez uzpurņa, Rīgā, Mežciemā izrāvies no sava turētāja rokām un nogrūdis zemē mazu, apmēram trīsgadīgu puisēnu, kurš kopā ar mammu tipinājis pa ielu. Suns esot rējis un atņirdzis zobus, bet par laimi mātei izdevies mazuli aizraut prom no agresīvā dzīvnieka. Suņa saimnieks tikmēr esot bijis visai apmulsis un nesekmīgi centies suni savaldīt.
Tā pat arī pirms dažām dienām saņēmām cita mūsu lasītāja ziņu, ka pagājušajās brīvdienās Rīgā, Bolderājā, Vakarbuļļu peldvietā, esot skraidījuši vairāki četrkājainie cilvēku draugi, kuri plunčājušies ūdenī un rotaļājušies pludmalē. Tas gan nav paticis citiem pludmales apmeklētājiem un mūsu aculiecinieks norāda – peldvietai garām devušies arī policisti, kuri šo faktu ignorējuši.
Lai noskaidrotu, ko darīt šādā situācijā un kāda ir normatīvajos aktos noteiktā kārtība, sazinājāmies ar Rīgas Domes pašvaldības policijas pārstāvi Inesi Krieviņu. „ Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas sunim jābūt pavadā jebkurā diennakts laikā. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kakla siksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei,” skaidro I. Krieviņa un piebilst, ka uzpurņi jānēsā vien tiem suņiem, kuri klasificēti kā bīstami. Tāpat viņa arī min, ka vietās, kur suns drīkst atrasties bez pavadas, dzīvnieka turētājam, jebkurā gadījumā tas jāpatur acīs un jāspēj, vajadzības gadījumā, zvērs savaldīt.
Arī Rīgas pilsētas peldvietās dzīvniekus ievests ir aizliegts un par šo noteikumu nepildīšanu draud bargs naudas sods.
„Par prasību nepildīšanu, kā arī par sava dzīvnieka ekskrementu nesavākšanu, suņu īpašniekus var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ja šo pārkāpumu dēļ tiek nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, tad sods privātpersonai var sasniegt pat 700 eiro,” stāsta I. Krieviņa.
Aculiecinieka novēroto Bolderājas peldvietā pašvaldības policijas pārstāve, gan nevar detalizēti komentēt, jo trūkst informācijas, kas apstiprinātu aculiecinieka stāstīto. „Konkrēto gadījumu nevaram komentēt, jo nav zināms, kurā pludmales daļā dzīvnieks bija manīts, vai un kādi policijas darbinieki notikuma brīdī tur atradās un, ja atradās, kādus uzdevumus pildīja,” bilst I. Krieviņa un turpmāk aicina par novēroto, kas apdraud apkārtējos vai traucē sabiedrisko kārtību ziņot policijai pa tālruni 110.
„Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas” pārstāve Astrīda Kārkliņa visu šo situāciju komentē strikti. „Ja cilvēks paņem dzīvnieku viņam ir jārēķinās un jāsaprot, ka tam jānodrošina piemēroti apstākļi. Nevar turēt lielu suni dzīvoklī un vest to visu laiku pastaigās pa mazām ieliņām pie pavadas. Dzīvniekam nepieciešams izskrieties, iztērēt enerģiju, savādāk tas paliek tramīgs. Cilvēki bieži vien paņemot dzīvniekus domā nevis par viņa vajadzībām, bet par savām vēlmēm – es gribu suni un viss,” stāsta A. Kārkliņa.
Runājot par mājdzīvniekiem pludmalēs, A. Kārkliņa pauž viedokli, ka lai gan sunīšiem, protams, patīk peldēties un baudīt saimnieka klātbūtni, jārespektē arī līdzcilvēki. „Peldvietās spēlējās mazuļi, kuri smiltiņās taisa kūkas un rotaļājās pie ūdens, liels, brīvi skraidošs suns tos var ne tikai apgāzt un saskrāpēt, bet arī sabaidīt tik ļoti, ka mazajam uz visu dzīvi paliek trauma no suņiem. Galu galā ir iemesls, kādēļ ir šādi noteikumi un ir jārespektē citi cilvēki,” uzsver A. Kārkliņa un piebilst, ka var arī atrast vietas, kur nav līdzcilvēku, kurus kāda mīlulis varētu apdraudēt.