Daļa būtiskāko darbu Rīgas jaunajā dzelzceļa stacijā pabeigta; kad tur kursēs vilciens?

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ietvaros no jauna uzceltās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā vilcieni esošajā 1520 milimetru (mm) sliežu platumā varētu sākt kursēt no 2028. gada vidus, trešdien medijiem norādīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi visus būtiskos darbus jaunās Rīgas Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas plānotajā apmērā, pieguļošajā laukumā un uz pasažieru platformām.

Trešdien būvdarbus uzraugošais FIDIC inženieris izsniedza būtisko darbu pabeigšanas apliecinājumu "BeReRix" un darbu pasūtītājam EDzL.

Ēkā pabeigti visi fasādes un jumta stiklojuma izbūves darbi, lielākā daļa dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžas, pasažieru platformu izbūve un labiekārtošana, kā arī nobruģēts un labiekārtots pieguļošais publiskais laukums. Līdz ar to jaunā stacijas ēka ir ieguvusi iecerēto arhitektonisko veidolu un funkcionalitāti.

Atbilstoši līgumam stacijas dienvidu daļas būtiskie darbi ir jāpabeidz līdz 2026. gada 31. augustam. Savukārt līdz šī gada beigām turpināsies nelieli labiekārtošanas un apdares darbi ēkā, uz platformām un pieguļošajā laukumā, lai nodotu būvi izmantošanai pasūtītājam EDzL.

Būvnieku pilnsabiedrības "BeReRix" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka stacijas dienvidu daļā ir izbūvētas trīs platformas, un attiecīgi katrā platformā ir paredzēta dubultā aizņemšana, proti, pie vienas platformas malas, atšķirībā no esošās stacijas, varēs piestāt divi vilcieni vienlaicīgi, tādējādi palielinot stacijas kapacitāti.

Viņš papildināja, ka kopā būs seši sliežu ceļi, no kuriem pieci būs paredzēti pasažieru apkalpošanai, bet viens būs caurejošais sliežu ceļš kravas vilcieniem vai tranzītam. Plāns arī paredz, ka funkcionāla paliks līdzšinējās stacijas ziemeļu daļa ar pāris sliežu ceļiem, jo jaunās stacijas ziemeļu daļas izbūve patlaban nav noteikta kā prioritāte "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

Āboltiņš-Āboliņš arī akcentēja, ka izbūvētās platformas vēlāk, kad tas būs nepieciešams, varēs pielāgot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļam (1435 mm), kā arī attiecīgi viaduktu pie autoostas varēs pacelt, lai nebūtu līmeņu atšķirība starp jaunuzbūvēto tiltu un viaduktu. "Tas projektā ir paredzēts, bet jautājums ir par to, kad tas notiks un kad šāds finansējums būs pieejams," uzsvēra uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka tas neradītu papildu izmaksas.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA norādīja, ka pēc ēkas būtisko darbu pabeigšanas vēl ir nepieciešams izbūvēt sliedes, kontakttīklus un signalizāciju, tādēļ staciju satiksmei varēs atvērt 2028. gada vidū. Savukārt līdz 2029. gada beigām ir paredzēts izveidot Rīgas lidostas savienojumu ar Rīgas Centrālo staciju, kam arī ir piesaistīts finansējums.

Viņš atzina, ka finansējums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, tādēļ arī Rīgas lidostas terminālī tiek meklēti dažādi optimizācijas risinājumi.

Savukārt EDzL pagaidu valdes loceklis Dāvis Blaus atzīmēja, ka darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā ir fināla fāzē, tie plānotajā apmērā ir pabeigti gan pieguļošajā laukumā, gan uz pasažieru platformām.

"Jau šodien mums ir iespēja novērtēt to, kā stacija, platformas un papildu telpas izskatīsies tad, kad te 2028. gadā piestās vilcieni vēl pirms "Rail Baltica" pilna mēroga ieviešanas," viņš uzsvēra.

Būvdarbi, kurus pilnībā finansē no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem, atsākās 2025. gada aprīlī, un tie paredz Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbu veikšanu, lai nodrošinātu to, ka stacijas ēka funkcionē un var pildīt savas funkcijas. Darbi aptvēra jumta un fasādes montāžu, platformu nojumju izbūvi, apdares darbus, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecību, kā arī ārējo un iekšējo inženiertīklu un inženiersistēmu uzstādīšanas darbus.

Jau ziņots, ka būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši EDzL noslēgtajam līgumam ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējās šī finansējuma līguma izmaksas plānotas 138,67 miljonu eiro apmērā, tostarp Atveseļošanas fonda finansējums veido 114,628 miljonus eiro un valsts budžeta finansējums - 24,072 miljonu eiro apmērā.

Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumju būvniecība, apdares darbi un pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, kā arī mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi, ir jāpabeidz līdz šā gada 31. augustam.

FIDIC inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic SIA "Forma 2".

Līgums arī paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs piedalās Rīgas Centrālās stacijas būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu daļa kā pilnvērtīga pasažieru stacija savas funkcijas varēs pildīt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves darbu pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apmērā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas patlaban plānota 2028. gada vidū.

Tāpat vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.