Rīgā izmēģinās jaunu pakalpojumu pensionāru atbalstam
Šovasar Rīgas iedzīvotāji varēs izmēģināt jaunu pakalpojumu - divi vienā: veselības un sociālo aprūpi dzīvesvietā. Šādā veidā Veselības ministrijā cer uzlabot hronisko slimību kontroli, mazināt nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu un efektīvāk izmantot resursus. 360 Ziņas skaidro vairāk – ko īsti tas nozīmē.
Jauninājums attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.
Pašreiz viņi veselības un sociālo aprūpi saņem atsevišķi. Piemēram, sākumā nāk sociālais darbinieks, kas apmazgā un nomaina pamperu. Bet pēc tam ierodas mediķis, kas pārbauda spiedienu un uztaisa injekciju.
Plānots ka pirmie cilvēki jauno pakalpojumu varētu saņemt jau augusta sākumā. Proti pie viņiem nāks uz mājām speciālistu komanda - gan medmāsa, gan sociālais aprūpētājs kopā. Jaunā pakalpojuma pilotprojektu īstenos Rīgā. To paredz parakstītais sadarbības līgums starp Veselības ministriju un Rīgas domi.
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte stāsta: “Veselības sektors ir tas, kas pasaka, ka šim pacientam būs vajadzīga veselības aprūpe mājās un sociālā aprūpe mājās. Un tālāk šīs ceļš jau iet līdzīgi, kā tas ir bijis līdz šim. Pakalpojumu piešķir sociālais dienests, vadoties uz to, ka cilvēku ir izvērtējis sociālais darbinieks stacionārā un veselības aprūpe ir izsniegusi savu skaisto U27 formu.”
Pilotprojektā plānots iesaistīt apmēram septiņus simtus Rīgas iedzīvotāju. Ja iecere izrādīsies dzīvotspējīga un būs pieprasīta, pakalpojumu ieviesīs visā Latvijā. Tas varētu būt nepieciešams simtiem tūkstošu pensionāru.
Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte jauninājumu uzskata par noderīgu: “Cilvēku dzīvildze pagarinās. Vienlaikus hroniskās saslimšanas ir aizvien aktuālākās. Un šī sociālās aprūpes un veselības aprūpes integrācija un saskaņošana ir tas ir ikdienas jautājums jebkuram speciālistam.”
Nākamā gada budžetā jaunā pakalpojuma ieviešana prasīt apmēram divus miljonus eiro. Taču ietaupīt Veselības ministrija varētu daudz vairāk. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Svens Henkuzens stāsta par iespēju ietaupīt: “Viens ir, ka no paliatīvas aprūpes iespējams kādam no cilvēkiem būtu piemērotāka šī veselības aprūpe mājās. Tas ir viens ceļš. Bet otrs - ja cilvēkam saasinās veselības aprūpes vajadzības mājās, tad viņš nedodas uzreiz uz uzņemšanas nodaļu, kur tas ir salīdzinoši dārgi, bet viņš savlaicīgi saņem mājās to palīdzību.”
Līdz šīm ar labklājības un sociālās sfēras pakalpojumu apvienošanu Latvijā neveicās diez ko labi. Sadarbību apgrūtina tas, ka pakalpojumus valstī finansē no trīs atsevišķiem makiem: veselības, labklājības un pašvaldību.
