Cik patiesībā Rīgā ir imigrantu
“Nelegālā imigrācija Rīgā nav problēma, problēma ir legālā imigrācija,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” sacīja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība).
Ģ. Lapiņš atzina, ka imigranti ir viena no Rīgas prioritātēm, un, pēc viņa aplēsēm, Rīgā patlaban ir ap 20 000-30 000 iebraucēju no trešās pasaules valstīm.
Puse no viņiem ir tā saucamie studenti, kas varētu būt ap 10 000 vai nedaudz mazāk, un otra puse ir darbinieki, kas strādā. Liela daļa “studentu” ir indieši, kādi 3000-4000, savukārt lielākā darbinieku grupa ir no Uzbekistānas, un viņu ir daudz.
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka visā Latvijas teritorijā 2025. gadā dzīvoja 63 691 ārvalstnieks, pārliecinājās portāls “nra.lv”. Viņu vidū ir 1472 Indijas pilsoņi, deviņi Bangladešas pilsoņi, 106 Pakistānas pilsoņi, 148 Moldovas pilsoņi, 371 Šrilankas pilsonis, 717 Uzbekistānas pilsoņi, 274 Vjetnamas pilsoņi, 173 Armēnijas pilsoņi, 110 Gruzijas pilsoņi, 229 Kazahstānas pilsoņi, 43 Kirgizstānas pilsoņi, 177 Turcijas pilsoņi, 49 Ēģiptes pilsoņi.
Tomēr vislielākā Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku grupa (no ārpus Eiropas Savienības valstīm) ir Krievijas pilsoņi - 31 059, kam seko Ukrainas pilsoņi (3599) un Baltkrievijas pilsoņi - 1803.
Pēc CSP datiem, Rīgas reģionā 2022. gadā kopumā dzīvoja 605 802 iedzīvotāji, to vidū 3657 ES valstu (neskaitot Latviju) pilsoņi, 3819 Ukrainas pilsoņi, 1338 Baltkrievijas pilsoņi, 19 356 Krievijas pilsoņi. Cita valstiskā piederība bija 5766 pilsoņiem.
Ģ. Lapiņš raidījumā arī norādīja, ka pašvaldības lielākā prioritāte ir to pārbaudīt, bet, viņaprāt, problēma ir tajā, ka nelegālā imigrācija Rīgā nav problēma, problēma ir legālā imigrācija. Pašvaldības policijas dati uz marta beigām, aprīļa sākumu ir, ka tika pārbaudīti 1332 trešo valstu pilsoņi. No tiem nelegālie izrādījās 11, tātad tīri matemātiski mēs saprotam, ka katrs simtais pārbaudītais ir nelegālais imigrants.
“Tie, kurus mēs redzam uz ielām, nav nelegālie, kas tikuši pāri robežai, tie ir, kas ir šeit ieradušies, un pat šie 11 nav ielauzušies no robežas, bet viņiem ir beigusies uzturēšanās atļauja, viņi vairāk nav “studenti”, tā ka problēma ir legālā imigrācija,” skaidroja Ģ. Lapiņš.
Tomēr Ģ. Lapiņš uzskata, ka šobrīd panākts milzīgs progress, un lepojas, ka pārstāv Nacionālo apvienību. Viņš atcerējās, ka viss sācies ar Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka leģendāro frāzi: “Es jums dodu vienu mēnesi laika legalizēties vai arī aizbraukt no Latvijas.”
Lai gan šis paziņojums būtiski neizmainīja kopējo ainu, taču procesi sāka notikt, vienkārši sāka strādāt. “Un šobrīd mēs pēkšņi skatāmies, ka arī Saeimā tā šobrīd ir aktualitāte,” sacīja Ģ. Lapiņš, piebilstot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuru vada viņa kolēģis Jānis Dombrava, ir sagatavojusi ziņojumu.
“Reidi ir, un reidi turpināsies, bet tie nebūs tādi, ka mēs tagad visu Rīgu pārbaudām, tie visu laiku notiek,” uzsvēra Ģ. Lapiņš, piebilstot, ka pašvaldības policija reaģē uz ziņojumiem par to, ka pulcējas daudz cilvēku, un tā 1332 tika pārbaudīti. Tomēr tas ir likumdošanas jautājums, uzskata Ģ. Lapiņš, jo “ko mēs Rīgā varam viņus dzenāt, ja mums ir robs, ka privātās augstskolas vienkārši masveidā ieved “studentus” no Indijas, kas šeit nemaz neplāno studēt”. Viņi tiek pārbaudīti vienu, otru, trešo reizi, bet var šeit uzturēties.
Tāpat Ģ. Lapiņš kā vēl vienu drošības problēmu minēja trešo valstu pilsoņus, kuri bieži vien ar “stāvdrāžiem” un velosipēdiem pārvietojas pa trotuāriem, arī viņus pārbauda pašvaldības policija, un viņiem tiek uzlikti sodi.
