Uz bēdīgi slaveno pāli Daugavā rīdziniekiem, visticamāk, būs jāskatās vēl vismaz četrus gadus

Daugavā iedzītais Rail Baltica tilta balsts šogad tiks iekonservēts, bet tā “atkonservēšana” visdrīzāk notiks tikai pēc 2030. gada – to TV24 raidījumā “Uz līnijas” apstiprina Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme.

“Konservēšanas mērķis ir nodrošināt, lai šo būvi, tilta daļu saglabātu tādā kondīcijā, lai tad, kad atsākas tilta būvdarbi, šī būves daļa nebūtu bojāta un būtu izmantojama nākotnē,” stāsta būvnieks. Kā ar risku? Vai šāda metode nemazina tilta balsta lietošanas drošumu vai kvalitāti pēc tam, kad tas tiks “atkonservēts”? “Nulles riska vispār nav. Dzīvē tāds nepastāv. Šobrīd nav neviena precīzi iezīmēta datuma, kad varētu sākties tilta balsta “atkonservēšana”.

Pirmām kārtām, tas ir piesaistīts finansējuma pieejamībai, bet otra lieta, kas saistīta ar šo tiltu, ir tas, ka Rīgas loks šobrīd vispār nav ietverts "Rail Baltica" pirmajā fāzē. Fokuss ir uz pamattrases būvniecību, un tas nozīmē, ka visdrīzāk pie tilta atgriezīsimies sliktākajā gadījumā pēc 2030. gada. Ja parādās finansējums, mēs varam atsākt šī tilta būvniecību, būtu labi pa gabaliņam to tomēr likt uz priekšu, kaut vai pa maziem laidumiem. Tas būtu lieliski.”

Rail Baltica būvnieks uzsver, ka notiks regulāra iekonservētās tilta būves monitorēšana. “Protams, konservēšana nozīmē arī monitorēšanu. Šī būve tiks monitorēta visas konservācijas gaitā, lai skatītos, vai nav kādas izmaiņas, jo tur tomēr ir pārkare, materiāls var “nogurt”, tāpēc ir speciālas konservēšanas metodes, kas šo struktūru noturēs stabilu, nemainīgu un izmantojamu nākotnē.”