Kulbergs kritizē SPRK par rīcības trūkumu Rīgas siltumtarifu iegrožošanā

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā šodien deputāti norādīja uz cenu atšķirībām Baltijas valstīs un komisijas vadītājam Andrim Kulbergam izcēlās domstarpības ar SPRK pārstāvjiem.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), uzklausot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvjus, sacīja, ka, piemēram, Viļņā siltums esot krietni lētāks, kas, viņaprāt, nav pareizi un pamatoti.

Savukārt SPRK pārstāvji norādīja, ka Rīgu un Viļņu gluži salīdzināt nevar, jo Viļņā siltumapgāde tiek nodrošināta arī ar atkritumu dedzināšanu.

Kulbergu komisijā satrauca arī tas, ka AS "Latvenergo" termoelektrocentrāle TEC-2 bieži vien siltumu "izmetot gaisā", nevis piegādā patērētājiem.

SPRK pārstāvji norādīja, ka liela daļa no darbībām, kuras veic siltuma piegādātāji, tiek regulētas likumos. Viņi atzina, ka TEC bieži vien "izmet siltumu", taču tas tiek darīts arī tāpēc, ka ne vienmēr laikā, kad tiek ražota elektroenerģija, nepieciešams siltums.

Kulbergs komisijas sēdē SPRK pārmeta proaktīvas rīcības trūkumu, jo gadiem nekas neesot ticis darīts, lai cenas mazinātu, kas liek rīdziniekiem par siltumenerģiju pārmaksāt.

Komisijas vadītājs SPRK pārmeta "profesionālu atrunāšanos", jo SPRK esot bijušas visas tiesības, lai ietekmētu dārdzību. Savukārt SPRK pārstāvji norādīja, ka rīkojas "likumu ietvaros" un savu vainu siltumapgādes sadārdzinājumā nesaskata.

Jau ziņots, ka deputāti norādījuši uz iespējamām problēmām, kas saistītas ar AS "Latvenergo" TEC darbību un AS "Rīgas siltums" pārvaldību, paužot viedokli, ka sabiedrības ieguldījumi šajās struktūrās nav devuši gaidīto efektivitāti un ilgtspēju.

Viens no galvenajiem pārmetumiem ir par praksēm, kur TEC saražotā siltumenerģija tiek izvadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē, kamēr no privātiem komersantiem tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija. "Tas ne tikai rada liekus izdevumus, bet arī dubultu vides piesārņojumu, pārkāpjot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus," uzskata komisijas veidotāji. Deputāti pauž bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.

Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS "Rīgas siltums" un AS "Latvenergo".

Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.