Arsenāla pārbūves laikā atklājas vēsturiskas vērtības

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūrvienības - mākslas muzeja "Arsenāls" - iekštelpu demontāžas darbu laikā, atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Patlaban VNĪ izvērtē kaļķakmens plākšņu saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no "Arsenāla" telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes, kur vienas plāksnes svars ir ap 60-70 kilogramiem, saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos, norāda Gavrilova.

Tāpat patlaban pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot būves informācijas modelēšanas (BIM) metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš pilnsabiedrības "AD Spatium" izstrādātos būvprojekta risinājumos.

Gavrilova norāda, ka "Arsenāla" pārbūves gaitā pagātnes vērtības tiek apvienotas ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu, piebilst Gavrilova.

Atbilstoši būvprojektam darbu gaitā paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba un citu pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus.

Paralēli darbiem "Arsenāla" iekštelpās tuvākajā laikā tiks sākti lietus ūdens tīklu izbūves darbi sānpagalmā starp Saeimas un "Arsenāla" ēkām, pieslēdzot ārējo lietus ūdens sistēmu centrālajai lietus ūdens novadīšanas sistēmai, tādējādi risinot mitruma problēmas pagraba telpās. Vēlāk "Arsenāla" pārbūves projekta gaitā paredzēts arī labiekārtot sānpagalmu, to bruģējot ar betona bruģakmeni un atjaunojot zālienu. Drīzumā plānots sākt arī jumta demontāžas darbus.

Lai uzlabotu pieejamību, nākamgad plānota Torņa ielas pārbūve posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Torņa ielas pārbūves darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem.

Būvdarbus paredzēts noslēgt 2027.gada nogalē. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "P un S Būvniecība" par līgumcenu 13 629 031,97 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir 2 862 096,71 eiro. Projekta finansējums ir 17 744 108,06 eiro ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

"Arsenāla" pārbūves un restaurācijas projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus".

"Arsenāls" ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Šajā projektā plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā - Lielo ģildi, "Arsenālu", Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Latvijā

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos aust prieks un lepnums par tautu, par valsti un par Latviju, uzrunā XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Te-aust" teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais