Šā gada 31. jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonas un Speciālo uzdevumu bataljons ciešā sadarbībā ar Valsts drošības dienestu aizturēja sešus skinhedu subkultūras pārstāvjus.
Tajā pašā dienā apcietinājums piemērots divām personām un šodien tiks lemts par drošības līdzekļu piemērošanu pārējām personām.
Minētie skinhedu subkultūras pārstāvji ir labējas ideoloģijas piekritēji, kuri pārstāv un atbalsta neonacisma idejas.
Aizturētie skinhedu subkultūras pārstāvji veica uzbrukumus ēdienu piegādes kurjeriem, kuri ir citas etniskās piederības un pret viņiem pielietoja fizisko vardarbību. Uzbrukumi tika veikti, jo pēc viņu subkultūras ideoloģijas uzskatiem Latvijā jādzīvo tikai personām ar baltu ādas krāsu.
Skūtgalvji jeb skinhedi, saīsinājumā arī vienkārši skini, ir subkultūra. Subkultūra ir samērā pastāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros, kas dažkārt izveidojusies kā pretnostatījums sabiedrības valdošajai kultūrai un ko vairākums uzskata par mazvērtīgāku vai par kaitīgu. Subkultūras sekotāji savu piederību parasti apliecina ar noteiktu stilu - apģērbā, uzvedībā un valodā. Skinhedu subkultūra iedalās sīkākos virzienos, kas atšķiras pēc saviem uzskatiem par atsevišķam tēmām.
Nacionālsociālistiskie (NS) skinhedu pārstāvji piekopj nacionālsociālistisko ideoloģiju (neonacismu), un tas ir viens no skinhedu subkultūras virzieniem. NS skinhedu īpašais kults veidojas ap Ādolfa Hitlera personību un dažiem citiem nacionālsociālistiskās kustības līderiem. NS skinhediem ārējam izskatam ir būtiska nozīme viņu pašu identificēšanai, galvenās pazīmes - skūta galva vai ļoti īss matu griezums, gaiši zili džinsi, īsas, melnas un tumši zaļas jakas ar "rāvējslēdzēju" bez apkakles - "bomberi", militārais formastērps vai atsevišķi tā elementi, nacistu simbolika, uzšuves, nozīmītes, smagi gari zābaki, arī militārie, visbiežāk melnā krāsā.
Vakar, 31. jūlijā, Rīgas pilsētas izmeklēšanas tiesnese divām aizdomās turētajām personām piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.
Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 78. panta trešās daļas, proti, par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Šodien, 1. augustā, tiks lemts par drošības līdzekļu piemērošanu pārējām aizdomās turētajām personām.
Kriminālprocesā šobrīd turpinās aktīva izmeklēšana un apstākļu skaidrošana.
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā