"Rail Baltica" sāga: Pēdējie rēķini par būvdarbiem Rīgas stacijā apmaksāti pērn

© Dmitrijs Suļžics/MN

Pēdējie rēķini par pilnsabiedrības "BeReRix" paveiktajiem būvdarbiem Rīgas stacijā apmaksāti pērn decembrī, aģentūrai LETA sacīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Kopš decembra "BeReRix" vēl ir saņēmis maksājumus aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā, kas izmaksāti avansu un dažu citu maksājumu veidā. Savukārt paveikto darbu apjoms kopš decembra veido aptuveni 40 miljonus eiro, lai gan par daļu no darbiem rēķini pasūtītājam SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" vēl nav izrakstīti, sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka paveikto darbu un izrakstīto rēķinu apstiprināšanas process ir ļoti detalizēts un laikietilpīgs. Tāpat Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka, 2019.gadā slēdzot līgumu, inflācija netika prognozēta tādā apmērā, kāda tā ir bijusi - kopējais patēriņa cenu līmenis audzis par 34%, būvniecības izmaksas - par 38%.

Līdz ar to Āboltiņš-Āboliņš uzsvēra, ka nevar īsti runāt par projekta sadārdzināšanos, jo izmaksas aug inflācijas rezultātā. Sākotnējais līgums par Rīgas stacijas būvniecību noslēgts par 430,5 miljoniem eiro, pēc tam bijušas vairākas projekta izmaiņas, kuras paredzēja papildu darbus, tāpēc tagad izmaksas pārsniedz 520 miljonus eiro.

Pie projekta izmaiņām Āboltiņš-Āboliņš minēja pastiprinātās drošības prasības, grozījumus tehniskajos risinājumos, piemēram, palielināts sliežu ceļu skaits no diviem uz četriem, ietvertus atsevišķus papildu darbus, piemēram, veikt pārbūves darbus esošajā dzelzceļa signalizācijas sistēmā.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka noslēgtajā līgumā ir paredzēta inflācijas kompensācija pēc speciālas formulas, un tas līdz šim ievērots, turklāt būvniekiem tiekot kompensēti tikai 90% no inflācijas radītā izmaksu kāpuma.

Jautāts, vai darbi stacijā notiek pēc plāna, Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka darbi notiek pēc tā plāna, kas ir saskaņots ar klientu. Daļa darbu ir jau pabeigta, patlaban "BeReRix" strādā pie dzelzceļa infrastruktūras būvniecības un tilta pār Daugavu būvdarbiem, būvējot pirmo balstu upē.

Jautāts, vai "BeReRix" ir pārliecība, ka tiks atrasta nauda visa tilta būvniecībai, Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka nauda visam tiltam ir pieprasīta un tai jātiek piešķirtai nākamajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) projektu uzsaukumā. Tas, vai nauda tiks piešķirta, ietekmēs gan projekta būvdarbu tempu, gan darbu secību.

Savukārt jautāts vai kopumā Rīgas stacijas projekta izmaksas vērtējamas kā dārgas, Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka tā būtu nepareizi teikt, jo stacijas ēka ir tikai niecīga daļa no kopējā projekta apjoma, kas ietver dzelzceļa tiltu pār Daugavu viena kilometra garumā, 20 kilometrus sliežu ceļu, trīs kilometrus viaduktu, uzbērumus un citu infrastruktūru.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš uzsvēra, ka projekta izmaksas par 85% tiek segtas no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem un tikai 15% apmērā no budžeta līdzekļiem. "No katriem 100 eiro 85 eiro samaksā ES, 15 eiro valsts, bet jau nākamajā mēnesī 19 eiro atgriežas budžetā kā būvnieku samaksātie nodokļi. Līdz ar to budžets no šāda projekta ir pat ieguvējs," uzsvēra Āboltiņš-Āboliņš.

Jautāts, vai kavējoties darbu apmaksai varētu būt iespējama būvdarbu apturēšana uz kādu laiku, Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka neizslēdz nekādu iespēju, taču uzsvēra, ka patlaban sadarbība ar pasūtītāju un Satiksmes ministriju ir konstruktīva un virzās uz priekšu.

"Ir dialogs ar pasūtītāju, arī ar ministriju notiek dialogs, kā atrast labāko risinājumu. Ir saņemti arī avansa maksājumi, vērojama sapratne un pretimnākšana. Vēl ne tuvu neesam galīgajam atrisinājumam, bet ir iespējas to atrast," sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš piebilda, ka patlaban nekādu lielu būvdarbu kavējumu nav un viss notiek pēc iepriekš plānotā grafika. Esot daži atliktie darbi, piemēram, Emīlijas Benjamiņas ielas asfaltēšana, ko nevarēja paveikt ziemā, bet kopumā viss notiek pēc grafika.

"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība "BeReRix", savukārt būvuzraudzību nodrošina "Egis-Deutsche Bahn". Projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina Eiropas Savienības infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu - Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Jau ziņots, ka pilnsabiedrībā "BeReRix" apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums "Besix Group", Latvijas būvnieks "Rere būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher", lai īstenotu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Tāpat ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Svarīgākais