"Rīgas metropole": IZM reformas mērķis ir rast finansējumu pedagogu algām, likvidējot skolas
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nevirzīt tālāk šobrīd sagatavotajā redakcijā priekšlikumus skolu tīkla optimizācijai, informē "Rīgas metropoles" komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
Organizācijas ieskatā iecere par skolu tīkla 7.-12.klašu posmā pārņemšanu valsts pārziņā radīšot negatīvas sekas ilgtermiņā uz skolu ekosistēmu. Tā vietā pašvaldības aicina meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai, ņemot vērā Rīgas un Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiroties no pārējiem reģioniem.
Rīgas reģiona pašvaldības norāda, ka aiz IZM definētā reformas mērķa nepārprotami esot saskatāma vēlme rast finansējumu pedagogu algām, likvidējot skolas vai izglītības pakāpes aptuveni 100 skolās.
Apvienības ieskatā reformas mērķim ir jābūt izglītības kvalitātes stiprināšanai, bet ar šī brīža iecerēm to sasniegt nevarot, kā arī nevarot atrisināt ilgstošu kvalificētu pedagogu trūkumu.
"Rīgas Metropole" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone norāda, ka jau šobrīd jāņem vērā Rīgas un Pierīgas specifika - iedzīvotāju skaita pieaugums un skolu kapacitātes problēmas ierobežotās infrastruktūras un jaunu pedagogu piesaistes dēļ.
"Pierīgas pašvaldībām attiecībā uz izglītības iestāžu infrastruktūru jau šobrīd ir izsmeltas iespējas uzņemt lielāku skaitu skolēnu blīvi apdzīvotās vietās. Prognozējamā 7.-12. klašu izglītības posma likvidēšana pagastu skolās radīs papildus "spiedienu" uz novada centru skolām, kur jau šobrīd ir ierobežota kapacitāte," skaidro Miķelsone.
Solītais Eiropas savienības Atveseļošanās fonda finansējums līdz 1,8 miljoniem vienai pašvaldībai esot nepietiekams jaunu skolu būvniecībai. Turklāt masveida skolu slēgšana reģionos visticamāk nozīmēs vēl lielāku lauku depopulizāciju, kas savukārt radīšot ietekmi uz skolu noslodzi Rīgā un Pierīgā.
"Līdzšinējā skolu slēgšanas prakse nav risinājusi arī pedagogu trūkumu, jo tie dod priekšroku pārkvalificēties un strādāt tuvāk savai esošajai dzīvesvietai. Līdz ar to maldīgs ir arguments, ka skolu optimizācija risinās pedagogu iztrūkumu. Pēc šobrīd izstrādātajiem IZM kritērijiem daudzām pamatskolām Pierīgā ārpus novada centriem draud pārveidošana par sākumskolām. Tas palielina risku izjaukt skolas iekšējo ekosistēmu, jo, piemēram, dabaszinātņu pedagogi strādā ne tikai 7.-9. klasē, bet arī 1.-6. klasēs," saka Miķelsone.
Pieejamā informācija par plānoto skolu tīklu reformu nesniedzot pamatojumu finansiālajiem ieguvumiem, kā arī nesot saprotams, kā reformā tiek iekļauti izglītības kvalitātes kritēriji, tomēr esot saredzamas pazīmes, ka ar skolu tīkla reformu IZM, iespējams, plāno risināt finansiālas problēmas sistēmā, nevis attīstīt izglītību kā kvalitatīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
Pašvaldībām arī neesot skaidrs, kā tikšot nodrošināts mācību process, ņemot vērā izmaiņas klašu iedalījumā. Piemēram, šobrīd pedagogi nodrošināja mācību procesu pamatskolas ietvaros, bet, ja valsts pārdala skolas, tas radīs vēl lielāku sajukumu ar pedagogu slodzēm un pieejamību.
"Rīgas metropole" aicina atbildīgo ministriju pievērst uzmanību citam aspektam - jauno pedagogu kvalifikācijai un spējai ātri iesaistīties izglītības sistēmā ar atbilstošu pedagoģijas kvalitāti.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas, lēš IZM.
IZM piedāvā kritērijus "efektīva skolu tīkla izveidei". Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.