Kāda būs mikrorajonu nākotne, kuros uzbūvēti ap 6000 daudzdzīvokļu ēku, ko nepieciešams renovēt? Šodien Rīgā notiek ceturtā starptautiskā Reinholda Šmēlinga konference, kuras devīze ir Kā labi sajusties Rīgā?. Konferences galvenā tēma – rīdzinieku iespējas aktīvi iesaistīties pilsētvides veidošanā un savas dzīves vides kvalitātes celšanā.
Viena no konferences tēmām veltīta mikrorajonu nākotnei - tur dzīvo vairāk cilvēku, kamēr Rīgas centrs kļūst no parastiem iedzīvotājiem tukšāks. Nebūt ne pirmo gadu tiek runāts par daudzstāvu māju visai bēdīgo nākotni - Rīgā ir vairāk nekā 6000 daudzdzīvokļu ēku, ko nepieciešams renovēt, jo to kalpošanas laiks tuvojas kritiskajai robežai.
Padomju māju posts
Kopumā aptuveni 70 procentu Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti no 1945. līdz 1992. gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš - vidēji 60 gadu.
Pērn konferencē Enerģijas ietaupījumi - jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā izskanēja informācija, ka Rīgas energoneefektīvo daudzdzīvokļu namu siltināšanai būtu vajadzīgi 1,8 miljardi eiro, savukārt padomju laikā celto ēku renovācijai visā Latvijā - aptuveni astoņi miljardi eiro.
Dāņu skats no malas
Rīgas mikrorajonu tēmu šodien iztirzā arī viens no lektoriem - Dānijas Karaliskās tēlotājmākslas akadēmijas Arhitektūras skolas docents, arhitekts un urbānists Dīns Simpsons. Dāņu Mākslas akadēmijas studentu skats no malas aplūkojams vakar atklātajā izstādē Mikrorajona nākotnes, kas izvietota Rīgas rātsnama otrā stāva balkonā. Darbi ir veltīti tipiskajiem pēckara mikrorajoniem - Purvciemam, Imantai, Ķengaragam, rūpnieciskām teritorijām un neapdzīvotajiem namiem Rīgas centrā.
Energoefektivitāte, kam tiek pievērsta arvien lielāka vērība, ir viens no faktoriem, kas vēl spēj ietekmēt daudzdzīvokļu namu mūžu. Otrs - iedzīvotāju komforts un ēku (kā arī mikrorajona kopumā) izskats, jo ne tikai cilvēks ietekmē vidi, bet arī vide, kurā viņš dzīvo, - cilvēku. Tāpēc vēl viens no konferences mērķiem ir apzināt idejas, kā varētu veicināt rīdzinieku sabiedrisko aktivitāti, jo ir nepieciešama viņu interese par ēku atjaunošanu un savas dzīves vides uzlabošanu.
Fonds neesot rimis darboties
Šajā kontekstā jāatceras par gada sākumā dibināto finanšu piesaistes fondu LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility), lai varētu atjaunot, arī siltināt padomju gados uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas. Tā pārstāvji februārī preses konferencē stāstīja, ka darbības sākumā plānots piesaistīt investīcijas 20 miljonu eiro apmērā un par šo naudu pirmajos trīs gados atjaunot 80 ēkas Latvijā.
Iedzīvotāji iegūšot drošas un veselībai nekaitīgas ēkas, atjaunošanas darbus varēšot vērot tiešsaistē un tikšot nodrošināts projekta caurspīdīgums. Atstāstot preses konferencē izskanējušo informāciju, Neatkarīgā rakstīja, ka pēc veiksmīga pilotprojekta īstenošanas tas tiks turpināts jau ar lielāku finansējumu. Šīm iecerēm atbalstu esot izteicis viens no potenciālajiem investoriem - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
Viena no fonda izveidotājām ir nevalstiskā organizācija Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs. Tās valdes loceklis Kristaps Zvaigznītis vakar Neatkarīgajai sacīja, ka notiek pārrunas ar ERAB par finansēšanas noteikumiem un līgumu. Tiekot arī strādāts pie ESKO modeļa normatīvā regulējuma. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji māju atjaunošanai vai energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem neizmantos savu naudu, bet to izdarīs energoservisa kompānija un iedzīvotāji noteiktu laika periodu turpinās maksāt par patērēto siltumu tādā pašā apmērā kā iepriekš, līdz kompānijai būs segti visi izdevumi.
Fonda izveide tiek pamatota ar Eiropas fondu līdzekļu pieejamību. Latvijā ēku atjaunošana līdz šim finansēta galvenokārt par Eiropas fondu līdzekļiem, bet tie būs pieejami ierobežotā termiņā - līdz 2020. gadam. Latvijā no 38 000 daudzdzīvokļu ēku tikai nepilnas 800 nosiltinātas par ES naudu, tāpēc agrāk vai vēlāk nāksies meklēt citus finansējuma avotus.