Riga.lv publiskojusi stāstus par galvaspilsētas mikrorajoniem.
Pati mikrorajona ideja - kā galvenais mūsdienu pilsētas dzīvojamo māju apbūves kopums, no mums ir ieradusies no ārzemēm.
Pēc Staļina nāves Padomju Savienības vadības attieksme pret arhitektūru un būvniecību krasi izmainījās. 1954. gada decembrī Vissavienības celtniecības nozares kongresā tika kritizēta „pārlieku greznā arhitektūra”. Tika nolemts ieviest industriālas celtniecības metodes un tipveida projektēšanu. Šo jaunievedumu mērķis bija saprotams - bija jāatrisina dzīvokļu jautājums, kas nozīmēja celtniecības tempu paātrināšanu un tās padarīšanu pēc iespējas ekonomiskāku.
Ideja bijusi šāda: mikrorajonā tiek veidota cilvēka dzīvei ērta vide - tiek būvēti daudzdzīvokļu nami, blakus tiem - veikali, skolas, bērnudārzi, citas iestādes. Īsumā - viss, kas nepieciešams.
Āgenskalns
Pirmais lielais dzīvojamo māju ojekts Rīgā - dzīvojamais masīvs „Āgenskalna priedes” (arhitekts - N. Rendels) būvēts no 1958. līdz 1962. gadam. Kompozīcijas vidū saglabāta daļa no sākotnējās ainavas - kalns, kas apaudzis ar priedēm. Apkārt tam brīvi izvietotas piecstāvu sekciju tipa mājas, tai skaitā arī mājas ar mansardiem, kas paredzēti māksliniekiem. Daļa uzbūvēto ēku ir būvētas no silikāta ķieģeļiem, daļa ir paneļu mājas.